


Kurāns:
Tulkojis Džafars
Septītā gadsimta sākumā Austrumroma [sākot ar 19. gadsimtu vēsturnieki sāka to saukt par Bizantiju] un Persija bija visvarenākās pasaules lielvalstis. 613.-614. gadā starp šīm valstīm sākās karš. Bizantieši cieta vienu sakāvi pēc otras. Persieši spēja sagrābt Damasku un Jeruzalemi. Kurāna sūrā „Rūmi” Dievs saka, ka neskatoties uz sakāvi, bizantieši drīz uzvarēs:
Sakauti rūmi (romieši - austrumromieši) viszemākajā vietā virs zemes. Bet pēc savas sakāves tie uzvarēs. Pēc dažiem (no trijiem līdz deviņiem) gadiem. Allāhs lēma līdz šim un lems pēc šā. Tanī dienā ticīgie priecāsies par Allāha palīdzību. Viņš palīdz, kam vēlas. Un Viņš ir Visvarenais, Žēlojošais. [30:2-5]
Šīs zīmes bija lejupsūtītas 620.gadā, aptuveni 7 gadus pēc graujošās bizantiešu-kristiešu sakāves no elku pielūdzējiem persiešiem. Zīmē tika teikts, ka drīzumā bizantieši atkal gūs uzvaru pār persiešiem. Turklāt tolaik Bizantija atradās tik smagā stāvoklī, ka tika apdraudēta pati impērijas pastāvēšana. Tā vairs nespēja aizsargāties no daudzajām kaimiņvalstīm, kuras apdraudēja valsts teritorijas integritāti.
Tagad, kādreiz tik varenai valstij, bīstami bija ne vien persieši, bet arī slāvi, avāri, un lombardi. Avāri, savu iekarojumu rezultātā, atradās Konstantinopoles pievārtē. Daudzu Bizantijas zemju valdnieki, vietvalži un augstmaņi, atklāti uzstājās pret imperatoru Irakliju. Persija bija iekarojusi Divupi, Sīriju, Palestīnu, Ēģipti, Armēniju un daļu Anatolijas pussalas. Bizantijas impērija atradās uz sabrukuma robežas. Lai nodrošinātu karapulka vajadzības, imperators Iraklijs pavēlēja pārkausēt naudā visas sudraba un zelta greznumlietas, kuras bija atrodamas baznīcās un katedrālēs. Kad beidzās arī šī nauda, tad tāds pats liktenis piemeklēja arī visas bronzas statujas, kuras atradās pilsētā.
Septiņus gadus pēc tam, kad tika lejupsūtītas pirmās sūras „Rūmi” zīmes, 627.gada decembrī, netālu no Nāves jūras starp bizantiešiem un persiešiem notika izšķirošā cīņa, kurā, brīnumainā kārtā, Sasanīdu Irānas armija cieta sakāvi. [The History of Persia Part I: Ancient Persia by Scott Peoples] Šoreiz Bizantijas armija smagi satrieca ienaidnieka pozīcijas, un jau pēc dažiem mēnešiem persieši bija spiesti parakstīt vienošanos par visu, agrāk iekaroto, zemju atgriešanu Bizantijai.
Cita zinātniska norāde ģeogrāfijas jomā ir atrodama iepriekš apskatītā zīmes izteicienā:
…viszemākajā vietā virs zemes [30:3].
Vieta, kur notika galvenā kauja starp divām tā laika varenākajām lielvalstīm, atrodas vienā no Austrumu-Āfrikas lūzuma zonas iecirkņiem. 6 000 kilometru garā Austrumu-Āfrikas lūzuma zona gulstas no Tavras Turcijā līdz Zambezi ielejai Āfrikas dienvidos.
Interesanti ir tas, ka no pavadoņiem uzņemtajos, minētā iecirkņa attēlos ir redzams, ka pie Nāves jūras piegulošā zemes virsmas daļa ir pati zemākā vieta uz Zemes. Faktiski, viszemākā vieta ir Nāves jūras krasts, kurš atrodas 400 metrus zem jūras līmeņa. [http://hypertextbook.com/facts/2000/SanjeevMenon.shtml] Uz Zemes nav atrodams neviens sauszemes iecirknis, kurš atrastos zem šī līmeņa. [http://www.elnaggarzr.com/index.php?l=ar&id=51&cat=6]
Tas, ko Kurāns apraksta kā viszemāko vietu, ir Nāves jūras apkārtne. Tas ir viens no Kurāna zinātniskajiem brīnumiem, jo, iepriekš apskatītā zīmē nosūtīšanas brīdī neeksistēja tehnoloģijas, ar kuru palīdzību cilvēki varētu atklāt šo zinātnisko patiesību. Tas tikai vēlreiz apstiprina to, ka Kurāns ir dievišķa atklāsme, kuru nosūtījis zemes un debesu Radītājs.