IslamMuslim.lv

Īss ievads Islāmā:

5 minūšu ievads Islāmā
Nedaudz plašāk, bet īsi par Islāmu: no A līdz Z
FAQ - Biežāk uzdotie jautājumi
Biežākie pārpratumi un dezinformācija
Kā atšķirt Dieva sūtīto reliģiju no cilvēku radītajām?
Dieva reliģijas pieņemšanas un noraidīšanas skaidrojums

5 minūšu ievads Islāmā

Islāms ir Dieva norādītā reliģija un dzīvesveids, kurā pielūdz un paklausa tikai Dievu. Tikai Radītāju un nevis radību. Islāms nesākās ar Muhammadu, viņš bija pēdējais un nevis pirmais Islāma pravietis. Islāms sākās ar pirmo cilvēku - Ādamu. Islāms bija visu Dieva praviešu reliģija. Ābrahāms vai Noass nebija ebreji vai kristieši. Viņu ticības uzskati bija īsts un neviltots monoteisms, un viņu dzīvesveids bija padevība Dievam. Un arābiski šī "Brīvprātīgā Padevība Dievam" saucas "ISLĀM". Mozus nebija jūdaists, viņš bija Dievam padevīgais monoteisma pravietis. Jēzus nebija kristietis, viņš bija Dievam padevīgais monoteisma pravietis. Dieva praviešiem reliģiskie rituāli un sociālie likumi varēja atšķirties, bet ticības uzskati vienmēr bija tie paši.

Bet Islāms nesākas ar to, ka kāds uzskata, ka ir Viens Dievs. Nē. Islāms - īsts monoteisms sākās tad, kad kāds sāk rīkoties atbilstoši saviem uzskatiem un sāk pielūgt un paklausīt tikai Dievu. Tad ir īsts monoteisms un Islāms.

Islāmā tic, ka tikai Dievs ir pielūgsmes vērts. Tas nenozīmē, ka "nepastāv" citi pielūgsmes objekti. Jo kādam viņa pielūgsmes objekts ir Kārlis Markss, kādam Buda, kādam Mao, kādam Pāvests, kādam libertisms, kādam viņa sieva, bērni, mīļākā vai viņš pats. Ja Dievs norādīja, ka tas un tas ir aizliegts, bet tas un tas ir atļauts, tad pretējā paklausīšana, kad to saka Pāvests, Markss, sieva vai pats, tas nozīmē paņemt to par partneri Dievam un pielūgt un paklausīt to līdztekus Dievam.

Islāmā pielūdz tikai Dievu. Jēzus bija ebrejs, kurš runāja aramiešu valodā. Viņš nesauca Dievu par Dievu, God, Gott, Bog, Dios, Theos vai Zevs. Viņš Dievu sauca "Allāha". Tāpēc nebūt nav jābrīnās par vārdu "Allāhs". Šis vārds ir arābu valodas gramatisks apvienojums no "al ilāha", jeb "vienīgais, kurš ir pielūgsmes vērts". "ilāha" ir tas pats ebreju "eloh-īm".

Dievs sūta Dieva praviešus, no kuriem pēdējais bija Muhammads (arābiski - "slavinātais" un "(Dieva) slavinātājs"). Dieva praviešu loma ir tālāk nodot vēsti un paskaidrot to pareizo izpratni. Viņi ir Dieva parādīti piemēri, uz kādu atdarināšanu ir jācenšas. Dieva pravieši ir brīvi no viņiem veltītajiem apmelojumiem Vecajā Derībā (piedzeras un pārguļ ar savām meitām, krīt neticībā, slepkavo, nodarbojas ar burvestībām utt.).

Islāmā ir 6 galvenie ticības pamatuzskati. Tie ir ticība Vienam Dievam, ticība Dieva eņģeļiem, Dieva sūtītajiem (oriģinālajiem) rakstiem, Dieva praviešiem, Nākamajai Dzīvei, un Dieva varai noteikt realitāiti, neizslēdzot cilvēka brīvo izvēli (kodars).

Lai cilvēki varētu būt veiksmīgi Dieva kalpi šajā dzīvē, Dievs ir norādījis metodes, ar kurām sevi uzlabot un attīrīt. Tās ir Islāma 5 pamatprakses. Tie ir: ticības apliecinājums, rituālā lūgšana, žēlastības nodoklis, Ramadāna gavēnis un Svētceļojums uz Meku.

Šīs un citas Islāma prakses nav tukši rituāli, bet gan tiek izpildīti ar izjušanu sirdī un pareizo nodomu. Tikai tad tie skaitās un strādā cilvēka uzlabošanā.

Muslimi nav perfekti cilvēki, un Dievs no viņiem to nemaz negaida un neprasa. Vienīgais, kas ir jādara - jācenšas, un jānožēlo savi grēki. Dievam nevajag asiņu, lai piedotu. Dievs piedod katru patiesu nožēlu. Dievs ir piedodošs, un Dievam nevajag asinis lai piedotu. Pietiek ar patiesu nožēlu, nodomu mainīties, sliktā nosodīšanu un, ja iespējams, tad posta izlabošanu. Muslimi nenonāk Paradīzē dēļ saviem darbiem, jo tie paši par sevi nav pat tā vērti, lai "nomaksātu" kaut vai tādu vienu Dieva svētību kā redze. Muslimi nonāk Paradīzē dēļ Dieva žēlastības. Dievs ieskaita muslimu labos nodomus dēļ viņu ticības savā ļoti žēlastīgajā sistēmā. Tajā tiek daudzkārtīgi atalgoti labie nodomi un darbi, un lielākoties piedoti sliktie darbi. Paradīze ir "atalgota" dāvana par ticību un tās izpausmēm cenšoties šo ticību ieviest savā dzīvē.

Šo uzskatu un prakšu cilvēki veido vienu kopēju Dievam padevīgo brālību, kura ir globāla un vispārcilvēciska, un stāv pāri nacionālajām un valstiskajām robežām.

Turpināt...