islāms
Dieva norādītie likumi padevīgo dzīvesveidam:
- Varas un politikas likumi
- Islāma valsts uzbūve
- Kara likumi
- Krimināllikumi
- Citi
- Ekonomikas likumi
- Dzīves gājuma likumi
- Piedzimšana
- Precības vai laulības šķiršana
- Apbedīšana un mantojums
- Svētki un īpašas dienas
- Pārtikas ieguve un patērēšana
- Apģērbs, izskats un saskarsme
- Tīrība un higiēna
- Dažādi
Īsi: Ķermeņa tīrība, Ghusl, Vudu u.c.
Konspektu sērija no grāmatas „Vieglinātais Fikh Kurāna un Sunnas Gaismā”
• Ar Imrāna papildinājumiem
• Vadāmies pēc radžih mazhab - no visiem viedokļiem tiek izvēlēti visstiprākie un pārliecinošākie viedokļi
Sagatavojis Imrāns.
Ievads:
1. Ko nozīmē vārds fikh?
a) lingvistiskā nozīme: izprašana, izpratne
b) zinātniskā nozīme: zināšanas par Šarīas slēdzieniem ar pierādījumiem no Korāna un Sunnas.
2. Kāds ir šīs zinātnes temats? Fikh izmeklē Šarīas slēdzienus, kuri skar pielūgsmes veidus, piemēram, tādus kā lūgšana vai gavēnis, tādas nozares kā tirdzniecība un augļošana, sabiedriskās attiecības kā precības vai šķiršanās, kā arī daudzus citus jautājumus.
3. Šarīa stāvokļi:
1) vādžib (obligātais): tas, kā izpildīšana tiek atalgota, bet atstāšana sodīta
2) mandūb jeb mustahāb jeb sunna* (vēlamais): tas, kā izpildīšana tiek atalgota, bet atstāšana netiek sodīta
3) mubāh (atļautais): tas, kā izpildīšana vai atstāšana netiek ne atalgota, ne sodīta
4) makrūh (nevēlamais): tas, kā izpildīšana netiek sodīta, bet atstāšana tiek atalgota
5) harām (aizliegtais): tas, kā izpildīšana tiek sodīta, bet atstāšana tiek atalgota**
*Vārda sunna nozīme ir:
a) fikh zinātnē ir ”vēlamais”,
b) hadīsu zinātnē - ”viss ko darīja, teica Pravietis vai apstiprināja ar savu klusēšanu”,
c) sīrā (Pravieša dzīves apraksts), šī vārda nozīme ir ”ceļš”, tāpēc dažreiz cilvēki šī vārda nozīmi pārprot. Piemēram, bārdas audzēšana (nedzīšana), par to bieži sāka: ”Tā ir Pravieša sunna!”, šajā gadījumā tiek minēta otra nozīme, kas attiecas uz Šarīa stāvokli, tad bārdas audzēšana (nedzīšana) ir vādžib.
**Pievērsiet savu uzmanību Allāha Žēlastībai, kuru var redzēt kaut vai šajos stāvokļos: četros no tiem ir atalgojums, bet sods-tikai divos.
1. At-Tohāra (rituālā tīrība)
Pirmā nodaļa: ūdens veidi:
1. Ūdens, ar kuru var veikt attīrīšanos: ūdenim jābūt tīram un attīrošam.
2. Kas ir tīrs un attīrošs ūdens? Ūdens, kura garša, krāsa un smaka ir savā pirmatnējā stāvoklī.
3. Ja ar ūdeni ir sajaukusies netīra viela (skatieties ko tā nozīmē zemāk, word formātā lapu nr. 5)?
a) ja ar to tika (manāmi) izmainīta ūdens krāsa, garša vai smaka (kaut viens no trim) viņš kļūst par netīru,
b) ja neviens no trim parametriem netika izmainīts (vai izmainījās ļoti minimāli), tad, ja tā kopējais daudzums ir mazāk par 300 litriem-tas kļūst par netīru, ja lielāks par 300 litriem-tas paliek tīrs un attīrošs.
4. Ja ar ūdeni ir sajaukusies tīra viela?
a) ja krāsa, smaka vai garša izmainījās – tīrs, bet neattīrošs,
b) ja neviens no trim parametriem netika izmainīts, tas paliek tīrs un attīrošs neatkarīgi no ūdens kopēja daudzuma.
5. Ūdens paliekas traukā: tīras un attīrošas, neatkarīgi vai no tā trauka ir dzēris muslims vai neticīgais, dzīvnieks, kura gaļu ēst drīkstam vai nedrīkstam. Izņēmums ir suns un cūka, kā arī, ja dzeršanas laikā ūdenī nokļūst tik daudz piemaisījumu, ka tas izmainās.
Otrā nodaļa: atļautie un aizliegti trauki:
1. Vai drīkst izmantot zelta vai sudraba traukus? To izmantošana ir harām, neatkarīgi vai trauks sastāv no zelta vai sudraba pilnīgi vai daļēji.
2. Trauks, kurš ir savienots, salabots (pēc tā sasišanas): var savienot ar sudrabu.
3. Neticīgo trauki: tīri, ja tikai nav pārliecības, ka no tā tika ēsts vai dzerts aizliegtais. Tāda gadījumā tie ir jānomazgā.
4. Mirušo dzīvnieku āda: par tīru var padarīt to dzīvnieku ādu, kuru gaļu mums ir atļauts lietot uzturā.
Trešā nodaļa: dabisko vajadzību kārtošana:
1. Anālas atveres notīrīšana ar ūdeni un papīru: der ar vienu no diviem, bet ar abiem ir labāk.
2. Vēršanās pret kiblu: nav pieļaujama, ja cilvēka priekšā nav kāda šķēršļa (piemēram, sienas). Vēršanās pret kiblu nav pieļaujama arī tad, ja ir šķēršļi, piemēram, siena. (Piemēram, muslimu valstis plānojot jebkuru telpu, tualetes pods tualetē tiek novietots tādā veidā, lai uz tā sēdēdams nevērstos ne ar seju, ne muguru pret kiblu. Tualetē teorētiski ir siena priekšā, bet tāpat nedrīkst.) Nemuslimu zemēs esošajiem, lūdzu pavērot kā novietots pods tualetē.
3. Sunna kārtojot dabiskās vajadzības:
1) duā pirms ieiešanas un pēc iziešanas no tualetes, (pie ieiešanas -„Allahumma, innī aūz(th)u bika minaļ khubs(th)i vaļ khabāis(th)” (~"Dievs, Tevī lūdzu patvērumu no ļaunā un ļaunajiem!" - domāti ļaunā tipa džini, kuriem tīk dzīvoties tualetēs un tamlīdzīgās vietās), pēc iziešanas-„ghufrānaka” (~"Piedod man!")
2) neatkailināt auras vietu, kamēr nenosēdīsies tuvāk zemei (ja kārto ārpusē),
3) attālināšanas no cilvēkiem tik tālu lai tevi neredz.
4. Harām kārtojot darīšanas:
1) darīšanu kārtošana uz ceļa, vietās kur var apsēsties cilvēki, parkos, muslimu kapos vai stāvošā ūdenī (piemēram, dīķī),
2) pieskāriens loceklim ar labo roku,
3) Kurāna lasīšana.
5. Makrūh (nevēlams) kārtojot dabiskās vajadzības:
1) urinēt pret vēju,
2) sarunāties,
3) kārtot darīšanas šaurās aizās,
4) ienākt tualetē ar jebko uz kā ir Allāha pieminēšana (ājas, dua).
Ceturtā nodaļa: par sīvāku (zobu tīrāmo kociņu no dažu koku šķirnēm):
1. Tā stāvoklis Šarīā: tā izmantošana ir vēlama pat gavējošajam.
2. Kad tā izmantošana ir vēlama?
1) pirms vai pēc vudu,
2) pēc piecelšanās no miega,
3) kad izmainījās smaka no mutes,
4) pirms Kurāna lasīšanas,
5) pirms lūgšanas,
6) pirms ieejas masdžidā vai mājā,
7) pēc ilgas klusēšanas,
8) ja zobi palikuši dzelteni.
3. Labums no sīvāka izmantošanas: mutes tīrība šajā dzīvē un atalgojums par to nākamajā dzīvē. Padara zobus stiprākus, bet cilvēku svaigāku.
Piektā nodaļa: vudu:
1. Priekšnosacījumi tā veikšanai:
1) jābūt muslimam,
2) garīgi veselam,
3) pilngadīgam,
4) jāuztaisa nodoms – jābūt nodomam,
5) ūdenim jābūt tīram un attīrošam,
6) noņemt vai nomazgāt visu to, kas traucē ūdenim nokļūt līdz vajadzīgai vietai,
7) dzimumorgānu tīrība,
8) vudu veikšana bez lielam pauzēm, vienā laikā sprīdī,
9) ķermeņa locekļu mazgāšana noteiktā secībā.
2. Kādu ķermeņu daļu mazgāšana ir obligāta:
1) sejas mazgāšana (kopā ar muti un degunu),
2) rokas mazgāšana no pirkstu galiem līdz elkoņiem
3) noslaucīt galvu (pa matiem, vienu reizi),
4) noslaucīt kājas līdz potītei,
5) delnu mazgāšana veicot vudu pēc piecelšanās no miega,
6) ja bārda ir reta, ūdenim jāpiekļūst arī pie ādas zem tās.
3. Sunna veicot vudu:
1) sākumā teikt ”bismillā”,
2) sīvāka izmantošana,
3) pēc ”bismillā” nomazgāt roku plaukstas,
4) noslaucīt bārdu ar ūdeni,
5) sākt ar labo pusi (sākumā labo roku, pēc tam kreiso utt.),
6) visu mazgāt 3 reizes (izņemot to, kas noteikts vienu reizi),
7) mazgājot rokas un kājas, nomazgāt nedaudz augstāk par elkoni un potīti,
8) duā pēc vudu veikšanas (ašhadu an ļā iļāha iļļallāh, va ašhadu anna muhammedan abduhu va rasūļuhu)
4. Kas pārtrauc, atceļ vudu:
1) ja kaut kas iziet no dzimumorgāniem vai anālas atveres,
2) vemšana vai ja netīrumi kaut kādā vaidā iziet no pārejām ķermeņa daļām (piemēram, daži slimi cilvēki kārto savas dabiskās vajadzības caur cauruli)
3) jebkura veida samaņas vai prāta zaudēšana (miegs, apreibināšanās utt.)
4) pieskāriens dzimumloceklim (daļa zinātnieku apgalvo, ka pieskāriens bez kaisles vudu nebojā, piemēram, to mazgājot),
5) kamieļa gaļas ēšana 6) iziešana no Islāma.
5. Kādu pielūgsmes veidu veikšanai ir vajadzīga rituālā tīrība:
1) lūgšanas skaitīšanai
2) rituālājai apiešanai apkārt kāabai (at-tovāf)
3) mushafa (Kurāns rakstītā veidā) ņemšana rokās - mustahab, ieteicams, bet ne obligāts
Sestā nodaļa: par huffiem (speciālas zeķes-mokasīni no ādas) un zeķēm:
1. priekšnosacījumi vudu veikšanai pa zeķēm:
1) tām jābūt uzvilktām, atrodoties tīrā stāvoklī,
2) tām jāaizsedz visu pēdu līdz locītavai,
3) tām ir jābūt no atļauta materiāla,
4) tām pašām par sevi ir jābūt tīrām,
5) ir jāievēro laika limits, kurā var vilkt tām pāri,
2. Kā ir jāvelk tām pāri? Ir pietiekami novilkt ar mitru roku vienu reizi pa to ārējo (augšējo) pusi.
3. Cik ilgi var vilkt tām pāri? 24 stundas, ceļotājam - 3 diennaktis. Pēc tam tās ir jānovelk un jāveic parasts vudu pa kājām.
4. Kas atceļ to izmantošanu?
1) ja kaut kas izraisīja ghusļa (visa ķermeņa mazgāšanas) nepieciešamību,
2) ja atkailinājās daļa no pēdas vai locītavas,
3) ja zeķes tika noņemtas,
4) ja beidzās laiks, kurā var vilkt tām pāri.
5. Kad sākas laika atskaite? Izplatītākais viedoklis: no pirmā vudu pazaudēšanas brīža, zeķēm atrodoties kājās. Cits viedoklis: no pirmā vudu taisīšanas brīža tām pāri.
6. Vilkšana pāri ģipsim, vīriešu un sieviešu galvas apsējiem: Pāri ģipsim var vilkt taisot gan vudu, gan ghusļu. Vīriešu galvas apsējam ir tāds pats stāvoklis kā huffiem (speciālas zeķes-mokasīni no ādas ) vīriešu galvas apsējam nav ierobežojuma kā zekem 24h, sieviešu galvas apsējam var vilkt pāri ar attaisnojošu iemeslu, tādu kā galvas slimība vai grūtības tā novilkšanai. Sievietes var mazgāt ar galvas apsēju (lakatu) uz galvas bez jebkādiem attaisnojošiem iemesliem tāpat ka vīrieši. (Ir Muslim pierakstīts hadīss, ja interese tieši kurš, tad varu pameklēt to.)
Septītā nodaļa: ghusļ (lielā mazgāšanas):
1. Kas padara par obligātu ghusļa veikšanu?:
1) spermas iziešana no vīrieša vai sievietes (tas, kas iziet no sievietes),
2) pilna locekļa galvas ieiešana vagīnā,
3) pēc Islāma pieņemšanas,
4) pēc menstruācijas vai dzemdību asins iziešanas,
5) nāve (līķa mazgāšana) - mustahab, ieteicams, bet nav obligāti
2. Kā ir jāveic ghusļ? 1) vēlamais veids (Sunna):
a) mazgājam roku delnas,
b) dzimumorgānus,
c) veicam vudu (kā priekš lūgšanas),
d) lejam ūdeni virsū galvai līdz tiek samitrināta galvas āda,
e) lejam ūdeni pāri galvai vēl trīs reizes,
f) aplejam ar ūdeni visu ķermeni.
2) atļautais veids: viss ķermenis ir jāaplej ar ūdeni aizsniedzot galvas ādu, kā arī izskalojot muti un degunu.
3. Kad ghusļ veikšana ir vēlama?
1) pirms katra dzimumakta,
2) džumuā (piektdienā) pirms khutbas (ir zinātnieki, kuri uzskata to par obligāto),
3) Īd al-ftr un Īd al-adhā, pirms svētku lūgšanas
4) pirms Hadža vai Umras veikšanas
5) pilnīgi nomazgāties pašam pēc līķa apmazgāšanas
4. Kas ir aizliegts tam, kurš atrodas lielās netīrības stāvoklī:
1) atrasties masdžidā, ja tikai viņš nav ceļotājs. Ir atļauts arī pēc vudu veikšanas,
2) ņemt rokās mushafu (Kurāns rakstītā veidā)
3) lasīt Kurānu (recitēt no galvas drīkst)
4) veikt lūgšanu
5) veikt Tovāf apkārt Kāabai
Astotā nodaļa: tajammum (attīrīšanās ar smiltīm vai putekļiem):
1. Priekšnosacījumi tā veikšanai:
1) ja ūdens izmantošana ir apgrūtināta (slimība, liels aukstums) vai nav iespējama,
2) jābūt muslimam,
3) garīgi veselam,
4) pilngadīgam,
5) tīru smilšu vai putekļu esamība. (Tiem jābūt tīriem, dabiskiem, dabas putekļiem.)
2. Kas atceļ tajammum?
1) viss tas, kas atceļ vudu vai liek veikt ghusļu,
2) ja tiek atrasts ūdens,
3) ja pazūd citi priekšnosacījumi tā atļaujai (cilvēks izārstējas, pazūd aukstums).
3. Kā ir jāveic tajammum?
1) jābūt nodomam tā taisīšanai,
2) jāpasaka ”bismillā”,
3) vienu reizi uzsist ar plaukstām pa smiltīm vai putekļiem (kaut pa krēslu),
4) noslaucīt ar rokām seju un pēc tam delnas.
Devītā nodaļa: par netīrumiem:
1. Kas Šarīa izpratnē skaitās netīrs?*
1) urīns un fekālijas (cilvēka un visu dzīvnieku, kurus mēs neēdam). Izņēmums ir ar krūti barojamo zēnu urīns (pietiekami ir nedaudz apliet vietu ar ūdeni),
2) liels asins daudzums (ja kaut kas iztecēja no deguna vudu nebojājas, - nav hadīsa, kurš apliecinātu, ka liels asins daudzums skaitās netīrs.)
3) jebkāds līķis,( izņemot cilvēka līķi), dzīvnieku. kuriem nav asinis, līķis neskaitās netīrs. Piemēram, mušas, skorpioni, siseņi, un arī zivs līķis ar neskaitās netīrs,
4) mēnešreižu un pēcdzemdību asinis,
5) vēmeklis - Imran ludzu uzraksti hadisu,jo pec radžih mazhab vemeklis neskaitas netirs
6) suņa mēle
7) Jebkāda dzīvnieka ķermeņa daļa ( piemēram, ar mašīnu tiek notriekta govs un viņai ir atdalījusies kāja ar cisku)
8) suņi un cūkas
9) „saur ” - ja no trauka ar ūdeni dzēra suns vai cūka un palika nedaudz ūdens, tad šis ūdens uzskatāms par netīru
2. Kādā veidā var attīrīties no netīrumiem?
1) ja urīns ir trāpījies uz zemes: aplejam vienu reizi ar lielu ūdens daudzumu,
2) ja cieta veida netīrums ir uz zemes: pieceļam to kopā ar zemi un aizmetam prom uz pieņemamu vietu,
3) tikai ar krūti barojama zēna urīns: aplejam vietu ar nelielu ūdens daudzumu,
4) netīrumi uz ādas, drēbēm, grīdas: mazgājam vietu,
5) suņa siekalas: mazgājam 7 reizes, vienā no tām tīram ar smiltīm vai zemi,
6) mēnešreižu asinis uz drēbēm: kad tā sacietēs un paliks sausas, tad jānokasa ar nagu, pēc tam jāmazgā ar ūdeni.
*ja netīra viela nokļūst uz ādas vai apģērba, vudu no jauna nav jātaisa, bet gan tikai jānomazgā tā vieta. Viss tas, kas atceļ vudu ir aprakstīts lapā Nr. 3 word formātā..
Desmitā nodaļa: mēnešreižu un pēcdzemdību asinis:
1. Kas ir aizliegts šajā laikā?:
1) dzimumattiecības,
2) šķiršanās,
3) lūgšanas veikšana,
4) gavēšana,
5) Tovāf (rituāla apiešana apkārt Kāabai Umras vai Hadža laikā),
6) Kurāna lasīšana,
7) Kurāna ņemšana rokās,
8) ieiešana un atrašanas masdžidā. 2. Trešais asiņu veids: asinis, kuras rodas dzemdē asinsvadu saraušanas rezultātā, tās neliedz veikt pielūgsmes veidus. Tām ir parasta asins krāsa un nav smakas. Ir pietiekami ievietot tamponu un veikt vudu pirms katras lūgšanas.
