islāms
Dieva norādītie likumi padevīgo dzīvesveidam:
- Varas un politikas likumi
- Islāma valsts uzbūve
- Kara likumi
- Krimināllikumi
- Citi
- Ekonomikas likumi
- Dzīves gājuma likumi
- Piedzimšana
- Precības vai laulības šķiršana
- Apbedīšana un mantojums
- Svētki un īpašas dienas
- Pārtikas ieguve un patērēšana
- Apģērbs, izskats un saskarsme
- Tīrība un higiēna
- Dažādi
Par nemuslimu svētku svinēšanu
Salmāns Petrovs, www.umma.lv
Šajā darbā mēs pārāk neiedziļināsimies datumu un vietu klasifikācijā, bet izskatīsim tikai pašu galveno tematu, kādai jābūt muslimu attieksmei pret ar nemuslimu dzīvesveidu (!) saistītajiem datumiem, kurus muslimi tradicionāli dēvē par svētkiem [1].
Islāms aizliedz nemuslimu atdarināšanu kopumā, un viena no nemuslimu atdarināšanas izpausmēm ir viņu svētku vai datumu atzīmēšana. Atzīmēšana pati par sevi liecina par to, ka muslims pieņem šo datumu kā nozīmīgu un līdz ar to pieņem to, kas kļuva par iemeslu šī datuma izcelšanai kalendārā. Tāpēc šādi nemuslimu svētki jeb datumi var klasificēties pēc viņu iemesla uz ar reliģisko pārliecību saistītajiem un ar reliģisko pārliecību nesaistītajiem.
Pie tiem datumiem, kuri ir izcelti saistībā ar kādu pārliecību, var pieskaitīt Ziemassvētkus, Lieldienas, Valentīndienu un citus datumus. Par šo svētku grupu nav un nevar būt nekādu domstarpību, jo šie ir citas reliģijas svētki un to pamatā stāv ar Islāmu neatzīti ticējumi un pārliecības. Pie tiem datumiem, kuri ir izcelti bez saistības ar kādu pārliecību, var attiecināt dzimšanas dienu, vārda dienu (vēl jāprecizē iemesls), kādas pilsētas dienu un citus līdzīgus datumus. Tā kā abās grupās ietilpstošie datumi neatkarīgi no to izcelšanas iemesliem Islāma šarīā (šariatā) tiek klasificētas kā a`jād (dsk. `īd) jeb regulāras atgriešanas laiki, tad ar tiem saistītie juridiskie statusi arī ir vieni. Juridisku statusu atšķirības var būt tikai datumu atšķirīgu iemeslu dēļ [2], bet tie neskar to kopēju regulāras atgriešanas laika statusu, kurš attiecas uz tiem visiem. Tā kā nosodījums un aizliegums `īd jautājumā ir saistīts ar atzīmēšanu, piedalīšanos un atbalstu, tad šo jautājumu mēs arī izskatīsim šajā darbā.
Datumu un vietu izcelšana ir Visaugstākā Allāha prerogatīva
Anas Ibn Mālik teica: “Allāha sūtnis (miers viņam un Dieva svētība) atbrauca uz Medīnu, kad [Medīnas iedzīvotājiem] bija divas dienas [gadā], kurās viņi pirmsislāma laikos priecājās. Tad viņš teica: “Patiesi, Vissvētākais un Visaugstākais Allāhs aizvietoja jums abas šīs dienas ar labākām: gavēņa pārtraukšanas dienu un upurēšanas dienu!”" [Ahmad (12025), Arnāūt klasificēja kā Bukhārī un Muslima nosacījumiem atbilstošu.]
No šī hadīsa iegūstam to, ka izcelt kādu dienu kā svinīgu ir Visaugstākā Allāha prerogatīva un tiesības un to izcelšana ir šarīas veidošanas daļa. Svarīgi piezīmēt arī to, ka pravietis (miers viņam un Dieva svētība) nejautāja Medīnas iedzīvotājiem, vai šo divu dienu svinību iemesls ir saistīts ar reliģiju vai ne, un tas norāda uz to, ka to atzīmēšanas jautājumā tam nav nekādas nozīmes, jo Visaugstākā Allāha tiesības nav saistītas tikai ar kādu konkrētu reliģisku `īd ieviešanu. Hadīss norāda uz to, ka visi iepriekšējie datumi ir atcelti un to atzīmēšana nav leģitīma, tāpat nav atļauts arī ievest jaunus datumus pēc šarīas izveidošanās beigām.
Pierādījumi tam, ka nemuslimu svētkus nav atļauts atzīmēt un nav atļauts tajos piedalīties
Mēs sagrupēsim šos pierādījumus dilstošā secībā pēc to argumentācijas spēka. Uz aizliegumu norāda Kurāns, autentiska sunna, līdzgaitnieku viedoklis un agrīno Islāma zinātnieku vienbalsīgais lēmums.
Norādījumi no Kurāna:
Visaugstākais Allāhs saka:
Un tie, kuri nesniedz melīgas liecības (otrs tulkojums: kuri nepiedalās melos), un, kad paiet garām bezjēdzībām, paiet garām cienīgi. [25:72]
Zīmē minētais vārds zūr (زور) nozīmē visu nepatiesu un melīgu. Tāpēc Kurāna komentētāji līdzgaitnieku un to sekotāju starpā dažādi komentēja šo vārdu. As-Sujūtī savā tafsīrā Ad-Durr Al-Mansūr minēja vairākus skaidrojumus:
Dahhāk teica: Zūr ir daudzdievība.
Katāda teica: Zūr ir meli.
Ibn Abbās izteica divus skaidrojumus: Zūr ir elks Medīnā, kuru pielūdza Medīnas pagāni, un zūr ir nemuslimu svētki.
Visi šie skaidrojumi atbilst vārda zūr nozīmei.
Norādījumi no autentiskās sunnas:
Šeit vēlreiz atgriezīsimies pie augstāk minētā hadīsa:
1. Anas Ibn Mālik teica: “Allāha sūtnis (miers viņam un Dieva svētība) atbrauca uz Medīnu laikā, kad [Medīnas iedzīvotājiem] bija divas dienas [gadā], kurās viņi pirmsislāma laikos priecājās. Tad viņš teica: “Patiesi, Vissvētākais un Visaugstākais Allāhs aizvietoja jums abas šīs dienas ar labākām: gavēņa pārtraukšanas dienu un upurēšanas dienu!”" [Ahmad (12025), Arnāūt klasificēja kā Bukhārī un Muslima nosacījumiem atbilstošu.]
Kā redzam, tautas svētki, neatkarīgi no to iemesla, ir atcelti, un tos vairs nedrīkst izcelt tāpat, kā ir atcelti visi iepriekšējie Dieva Raksti un praviešu mācības, kurām sekot nav atļauts.
2. Pastāsta Sābit ibn Dahhāk: “Allāha sūtņa (miers viņam un Dieva svētība) laikā kāds vīrietis deva zvērestu upurēt kamieli vietā [, kuru sauc] Buvāna. Viņš atnāca pie pravieša (miers viņam un Dieva svētība) un teica: “Es devu zvērestu upurēt kamieli Buvānā.” Pravietis (miers viņam un Dieva svētība) jautāja: “Vai tur kādreiz bija kāds no tumsonības laiku pielūdzamajiem elkiem?” [Cilvēki] sacīja: “Nē.” Viņš jautāja: “Vai tur kādreiz notika kādi no viņu svētkiem?” [Cilvēki] atbildēja: “Nē.” Tad Allāha sūtnis (miers viņam un Dieva svētība) sacīja: “Izpildi savu solījumu, jo nav atļauts izpildīt solījumu, ja ar tā [izpildīšanu] nepaklausa Allāham, un nav jāizpilda tāds solījums, kuru Ādama dēls nevar izpildīt!”" [Abū Dāvūd (3315) u.c. Albānī klasificēja kā autentisku]
Hadīss norāda uz vairākām mūs interesējošām lietām. Pirmkārt, pravietis (miers viņam un Dieva svētība) nosodīja pirmsislāma svētkus ar vārdiem: “jo nav atļauts izpildīt solījumu, ja ar tā [izpildīšanu] nepaklausa Allāham,” norādot uz to, ka upurēšana vietā, kurā stāvēja elks vai atzīmēja nemuslimu svētkus, ir pielīdzināšanās viņiem un viņu tradīcijām, kas ir aizliegta pati par sevi. Otrkārt, ja reiz Islāmā atļauta kamieļa upurēšana ir aizliegta vietā vai laikā, kuru nemuslimi izcēla savās tradīcijās, tad ko var pateikt par tiem, kuri šajos svētkos piedalās, priecājas un līksmo?
3. Pastāsta Āiša: “Abū Bakr (viņas tēvs) ienāca pie viņas, kad gavēņa pārtraukšanas vai upurēšanas svētkos pie viņas atradās pravietis (miers viņam un Dieva svētība). [Tajā dienā] pie mums bija divas dziedošas meitenes, kuras dziedāja to, ko Ansāri sacerēja Buasas dienā. Un Abū Bakr divreiz teica: “Vai sātana stabule?” Un tad pravietis (miers viņam un Dieva svētība) atbildēja: “Liec viņas mierā, Abū Bakr! Patiesi, katrai kopienai ir svētki, un mūsu svētki ir šī diena!” [Bukhārī (3931) un Muslim (892)]
No šī hadīsa redzam, ka pravietis (miers viņam un Dieva svētība) darīja atšķirību starp mūsu svētkiem un visiem citu kopienu un tautu svētkiem. Pravietis norādīja, ka šī diena ir mūsu Islāma svētki, un tāpēc ir atļauts to atzīmēt ikreiz, kad tas pienāk, ar prieku un svinībām un Abū Bakra aizrādījums uz tiem neattiecas. Pierādījums caur pretējo norāda uz to, ka atzīmēt citas dienas ar svinībām un dziesmām nav atļauts, jo uz tiem attiecas Abū Bakra aizrādījums. Un, ja Abū Bakra aizrādījums neattiektos arī uz citiem svētkiem, pravieša atbildei, izceļot Islāma svētkus, nebūtu nekādas jēgas, un tā vietā viņš pateiktu: “Liec viņas mierā, Abū Bakr! Jebkurus svētkus drīkst atzīmēt un dziedāt tajos!”
Norādījums no līdzgaitnieku viedokļiem:
1. Umar ibn Al-Khattāb sacīja: “Nemācieties cittautiešu buldurēšanu un neieejiet pagānu tempļos viņu svētku dienās, jo [Allāha] dusmas nolaižas uz tiem!” [Musnad Abd Ar-Razzāk As-San`ānī (1609) Ibn Kasīr klasificēja kā autentisku savā darbā Musnad Al-Fārūk un Ibn Teimijja klasificēja kā autentisku savā darbā Al-Iktidā]
2. Abdullāh ibn Umar sacīja: “Tas, kurš apmetās citticībnieku zemēs, atzīmēja viņu Navrūzus [3] un festivālus un atdarināja viņus kamēr nomira tādā stāvoklī, Augšāmcelšanās dienā tiks augšāmcelts kopā ar viņiem.” [As-Sunan Al-Kubrā li Al-Beihakī (18863)]
Kā redzam, Umar ibn Al-Khattāb un viņa dēls Abdullāh par nemuslimu svētku atzīmēšanu izsakās ļoti skaidri un tieši.
Agrīno zinātnieku vienbalsīgs lēmums:
Ibn Kojjim Al-Džauzī raksta par nemuslimu svētkiem muslimu zemēs:
Tieši tāpat, kā viņiem nav atļauts tos atzīmēt atklāti, muslimiem nav atļauts svinēt kopā ar viņiem, palīdzēt viņiem tajos un atrasties ar viņiem pēc to zinātnieku vienbalsīgā lēmuma, kuri drīkst par tādiem saukties. Par to savās grāmatās jau izteicās jurisprudences zinātnieki, kuri sekoja četriem imāmiem. [Ahkām Ahl Az-Zimma 3/1240]
Līdzīgi ir izteikušies visu četru jurisprudences skolu zinātnieki, kuri aizliedza piedalīties, atzīmēs un kaut kā sadarboties ar nemuslimiem viņu svētkos.
Dažu ar Islāmu nesaistītu svētku saraksts, kurus daži muslimi kļūdaini atzīmē:
Šajā sarakstā mēģināsim iekļaut gan nemuslimu svētkus, gan tos svētkus, kurus muslimi turpina atzīmēt no pirmsislāma laikiem vai izdomāja pēc Islāma šarīas izveidošanas etapa (pravieša (miers viņam un Dieva svētība) nāves):
1. Jaunais gads visos kalendāros. Jaunais gads gan saules, gan mēness kalendāros ir nemuslimu svētki.
2. Abi saulgrieži. Vasaras un ziemas saulgrieži (Latvijā: Jāņi un Ziemassvētki) ir nemuslimu pagānu svētki.
3. Vārda diena.
4. Dzimšanas diena un jubilejas. Dzimšanas diena un dažādas jubilejas, mūža vai kāzu jubilejas un nāves gadadienas ir nemuslimu tradicionālie svētki, kuriem nav sakara ar Islāmu.
5. Mātes diena. Mātes diena ir katru dienu, nevis vienu reizi gadā.
6. Sieviešu diena. Sieviešu diena ir katru dienu, nevis tikai 8. martā.
7. Mēness kalendāra otrā mēneša Safar atnākšana. Jaunievedums Islāmā.
8. Pravieša (miers viņam un Dieva svētība) dzimšanas diena jeb Mawlid An-Nabij. Jaunievedums Islāmā. Jāatzīmē, ka viņa dzimšanas dienas datums nav autentiski apstiprināts.
9. 1. Ramadāns. Tie nav svētki un šī diena nav jāatzīmē.
10. Arafa diena. Šī diena ir laika un telpas `īd, tas nozīmē, ka šajā dienā un šajā vietā muslimi veic noteiktas darbības. Taču šī diena nav svinību diena, bet gan dievbijības, lūgšanu un nožēlas diena, kura nav jāatzīmē.
11. 10. Muharram jeb Āšūrā diena. Šo dienu izceļ ar gavēni, un tie nav svētki, kuros būtu atļauts atzīmēt.
12. Pravieša (miers viņam un Dieva svētība) pacelšanās diena jeb Miarādž diena. Jaunievedums Islāmā.
13. Ragāib nakts. Nakts, kurā it kā apprecējās pravieša (miers viņam un Dieva svētība) vecāki. Jaunievedums Islāmā.
14. Šaabāna mēneša vidus jeb Barā nakts. Jaunievedums Islāmā.
15. Ramadāna beigas jeb varenības un priekšnoteikšanas nakts. Šajā naktī ir jāveic pielūgsme un duā, un tā nav jāatzīmē ar svinībām vai kā citādi. Tāpat, šī nakts nav nosakāma pēc kalendāra.
16. Pavasara ekvinokcija jeb Navrūz. Seno persiešu svētki, kuros viņi nesa dāvanas savam valdniekam. Ar šiem svētkiem senie persieši sāka jaunu gadu. Vēlāk izplatījās vairākās Āzijas valstīs, it īpaši tajās, kuru kultūra un valoda sākotnēji ir saistīta ar Persiju.
Piezīmes:
[1] Vārda `īd (عيد), kuru bieži tulko kā svētki, Islāma terminoloģiskā nozīme ir atgriešanās. Par `īd sauc laiku vai vietu, kuru izceļ laikā vai telpā, lai veiktu atgriešanos pie tās. Tāpēc par laika `īd var nosaukt jebkuru datumu, kuram pienākot, izpilda noteiktas darbības, piem. Jaunais gads vai saulgrieži. Tieši tāpat par telpas `īd var nosaukt jebkuru vietu, pie kuras kāds vēlas atkārtot noteiktas darbības, piem. Meku, `Arafa kalnu utt. Tieši tāpēc pravietis (miers viņam un Dieva svētība) nosauca savu kapu par `īd, sakot: “Nepataisiet manu kapu par `īdu (t.i. regulāru atgriešanas vietu)!” [Abū Dāvūd (2042) u.c. Albānī klasificēja kā autentisku, Ahmad (8790), Arnāūt klasificēja kā labu] No hadīsa ir skaidrs, ka svētki ir tikai sašaurināta vārda `īd nozīme.
[2] Piemēram, Lieldienu svinēšana var izvest no Islāma, jo Lieldienu pamatā ir neticība tajā, ka Jēzus netika sists pie krusta un nav vēlāk augšāmcēlies. Bet dzimšanas dienas svinību pamatā nav neticības, bet ir jaunievedums un neticīgo atdarināšana.
[3] Navrūz ir persiešu un zoroastriešu jaunais gads [Al-Kāmūs Al-Muhīt 2/200]
