islāms
Dieva norādītie likumi padevīgo dzīvesveidam:
- Varas un politikas likumi
- Islāma valsts uzbūve
- Kara likumi
- Krimināllikumi
- Citi
- Ekonomikas likumi
- Dzīves gājuma likumi
- Piedzimšana
- Precības vai laulības šķiršana
- Apbedīšana un mantojums
- Svētki un īpašas dienas
- Pārtikas ieguve un patērēšana
- Apģērbs, izskats un saskarsme
- Tīrība un higiēna
- Dažādi
Pakāpeniskā alkohola aizliegšana un gudrība tajā
Sagatavojis Salmāns Petrovs, www.umma.lv
Šajā rakstā mēs apskatīsim to, kā Visaugstākais Dievs izārstēja sabiedrības slimību, kuru pilnībā izārstēt pašas spēkiem nav izdevies nevienai citai civilizācijai. Šīs, patiesi, ir unikāls notikums, kurš pierāda Visaugstākā Dieva gudrību un to, ka tikai Viņš viens vislabāk zina Savas radības, cilvēkus, viņu problēmas un viņu problēmu risinājumus. Tas liek mums vienmēr meklēt atrisinājumus tajā, ko mums nosūtīja Visaugstākais Dievs, un nemēģināt meklēt risinājumus citur.
Pirmsislāma ēras arābu sabiedrība cieta no vienas no lielākām sabiedrības slimībām, proti, alkohola lietošanas. Tāpat kā mūsdienās, alkohols ieņēma lielu vietu tālaika sabiedrības tirgū un nesa lielu peļņu. Tā loma sabiedrībā bija tik liela, ka arābu dzejnieki, apdzejojot izklaidi un izpriecu, teju vienmēr minēja mīlestību, sievietes un alkoholu.
Protams, atnākot Islāmam un līdz ar to civilizētas un stipras sabiedrības eksistencei piemērotiem jauniem likumiem, reliģija, kura ir tīra un labumu pilna Dieva nosūtīta, nevarēja samierināties ar šī nožēlojama ieraduma palikšanu. Taču unikāls ir tas, kā alkohols tika apkarots, un kāds bija apkarošanas rezultāts. Par tā laika sabiedrības pieķeršanos šai nejēdzīgai nodarbei pastāsta Āiša: “..Viena no pirmajām sūrām tika nosūtīta kāda Kurāna pēdējās daļas sūra, kurā tika aprakstīta Paradīze un Elle. Un kad cilvēka sāka pievērsties Islāmam, Dievs nosūtīja norādījumus uz atļauto un aizliegto. Bet ja pirmais būtu nosūtīts “Nedzeriet alkoholu”, cilvēki noteikti sacītu: “Mēs neatstāsim alkoholu nekad.”” [Bukhārī (4993)].
Pirmā Kurāna zīme (vārsma, āja), kurā tika minēts alkohols, tika nosūtīta Mekā. Tajā Visaugstākais Dievs raksturoja alkoholu kā kaut ko atšķirīgu no labas pārtikas, nenosodot tā lietošanu un neaizliedzot tā ražošanu un tirdzniecību:
Un no palmu un vīnkoka augļiem jūs iegūstat apreibinošu vielu un labu pārtiku. Patiesi, tajā gan ir zīme saprātīgiem cilvēkiem. [16:67]
Šajā zīmē Visaugstākais Dievs liek noprast cilvēkiem, ka apreibinoša viela, kuru viņi iegūst no dateļu palmām un vīnogām, nav gluži tas pats, kas svaigas vai žāvētas dateles, vai vīnogas un rozīnes. To Visaugstākais Dievs izdara ļoti delikāti, nesaucot tautai ierasto dzērienu par sliktu pārtiku, kaut arī tas tāds ir, bet tikai atdalot jēdzienu laba pārtika un jēdzienu apreibinoša viela ar saikli “un”, tādējādi norādot, ka alkoholiskie dzērieni neatbilst jēdzienam laba pārtika. Šāds bija pirmais solis, audzinot cilvēkos negatīvu attieksmi pret alkoholu.
Alkohola kaitīgums un tā negatīva ietekme ir acīmredzama, tāpēc daži muslimi, redzot, ka Dievs vēl nav aizliedzis alkoholu, lūdza pravieti, miers viņam un Dieva svētība, paskaidrot, kādai jābūt viņu attieksmei pret alkoholu. Ibn Kasīrs, At-Tabarānī un Al-Baghavī pastāsta savos tafsīros (Kurāna komentāros), ka Umars ibn Al-Khattābs atnāca pie pravieša, miers viņam un Dieva svētība, un sacīja: “Paskaidro mums, kādai jābūt mūsu attieksmei pret alkoholu, jo alkohols nes tikai finansiālus zaudējumus un apdullina prātu.” Tad Visaugstākais Dievs nosūtīja šo zīmi:
Viņi jautā tevi par apreibinošām vielām un azartspēlēm. Saki: Tajos abos ir liels grēks, bet arī daži labumi cilvēkiem. Taču grēks tajos ir lielāks par labumu tajos. [2:219]
Pēc tam, kad Visaugstākais Dievs lika noprast sabiedrībai, ka alkohols nav laba pārtika, Viņš liek savam pravietim, miers viņam un Dieva svētība, paskaidrot to, ka alkoholiskie dzērieni, kurus jūs vēl joprojām lietojat, jums gan kaitē, gan nes labumu. Taču to negatīva ietekme ir lielāka par to finansiālo labumu, kuru jūs iegūstat no alkoholisko dzērienu tirdzniecības. Al-Baghavī raksta savā tafsīrā, skaidrojot šo Kurāna zīmi:
“Kad tika sūtīta šī zīme, Dieva sūtnis, miers viņam un Dieva svētība, sacīja: “Patiesi, Dievs sāka aizliegt apreibinošas vielas.” Tad daži cilvēki atstāja to dēļ Visaugstākā Dieva teiktā “liels grēks”, bet daži turpināja to lietot dēļ Visaugstākā Dieva teiktā “bet arī daži labumi cilvēkiem.” Tad kādā dienā Abdur-Rahmāns ibn Aufs pagatavoja mielastu, paaicināja dažus pravieša, miers viņam un Dieva svētība, līdzgaitniekus un iedeva viņiem vīnu, kuru viņi izdzēra un apreibinājās. Tad atnāca vakara lūgšanas laiks, viņi izvēlējās vienu no viņiem, lai viņš vadītu lūgšanu un viņš nolasīja: “Saki: Jūs, neticīgie! Es pielūdzu to, ko pielūdzat jūs...[109:1]” (jābūt "Es nepielūdzu to, ko pielūdzat jūs..." ) un šādi līdz galam, izlaižot “ne-”. Tad Visaugstākais Dievs nosūtīja zīmi:
Jūs, kas noticējāt! Netuvojieties rituālajai lūgšanai, kad esat reibumā, kamēr neapjēgsiet, ko sakāt. [4:43]” [Tafsīr Al-Baghavī, pie 2. sūras, 219. zīmes.]
Arī šajā zīmē Visaugstākais Dievs neaizliedz pašu alkoholu, bet aizliedz tuvoties rituālajai lūgšanai reibuma stāvoklī. Alkoholiskos dzērienus turpināja lietot, taču jau retāk, jo laika intervāli starp lūgšanām nav pietiekoši, lai par to laiku paspētu daudz iedzert un atiet no stipra reibuma. Al-Baghavī turpina savā tafsīrā:
“Šādi tika aizliegt stāties rituālajai lūgšanai reibuma stāvoklī. Un pēc tam, kad tika sūtīta šī zīme, daži cilvēki atstāja alkoholu, sakot: “Mēs neredzam nekādu labumu lietā, kura traucē mums izpildīt rituālo lūgšanu.” Citi atstāja tā lietošanu tikai lūgšanu laikā, taču turpināja to lietot ārpus lūgšanu laika. Bija pat tā, ka kāds dzēra pēc nakts lūgšanas un no rīta jau atgāja no reibuma, cits dzēra pēc rīta lūgšanas un ap dienasvidus lūgšanas laiku jau atgāja. Tad vienā dienā Utbāns ibn Māliks gribēja izdarīt labu darbu un paaicināja dažus muslimus, starp kuriem bija Saads ibn Abī Vakkāss, pie sevis. Viņš uzcepa viesiem kamieļa galvu, viņi paēda, padzēra vīnu un apreibinājās. Reibuma stāvoklī viņi sāka lepoties viens otra priekšā, sāka pieminēt savu radniecību un dziedāt viens otram dzeju. Saads ibn Abī Vakkāss sāka dziedāt kādu satīru, kurā nopēla Al-Ansārus un uzslavēja savu tautu.
[Piezīme: Al-Ansār (الأنصار), ansāri ir Medīnas iedzīvotāji, kuri pieņēma pie sevis pravieti, miers viņam un Dieva svētība, un pārējos bēgļus no Mekas, kad viņiem tika pavēlēts pārcelties.]
Tad kāds vīrietis no Al-Ansār paņēma kamieļa žokļa kaulu un tā iesita ar to Saadam, ka ievainoja viņa galvu līdz galvaskausam. Saads aizgāja pie pravieša, miers viņam un Dieva svētība, un pasūdzējās par to vīrieti no Al-Ansār. To redzot Umars izsaucās: “Dievs! Paskaidro mums Savu viedokli par apreibinošām vielām skaidri un gaiši!” un tad Visaugstākais Dievs nosūtīja pravietim Muhammedam Kurāna zīmi par alkohola aizliegumu sūrā Al-Māida:
Patiesi, sātans ar alkoholu un azartspēlēm vēlas vien sacelt ienaidu un riebumu starp jums un novērst jūs no Dieva pieminēšanās un rituālās lūgšanas. Vai arī tad jūs neizbeigsiet? [5:91]" [Tafsīr Al-Baghavī, pie 2. sūras, 219. zīmes.]
Al-Baghavī minēja, ka šī zīme tika sūtīta pēc Al-Ahzāb kaujas, kura notika 5. gadā pēc Pravieša bēgšanas uz Medīnu, tādejādi kļūst skaidrs, ka alkohola pilnīgs aizliegums tika nosūtīts tikai pēc aptuveni 18 gadiem pēc pravietības sākuma. Al-Baghavī turpina savā tafsīrā:
“Tad Umars, lai Dievs ir apmierināts ar viņu, sacīja: “Izbeidzām, Kungs!” Anass teica: “Alkohols tika aizliegts un nebija tajā laikā arābiem pārsteidzošākas pārtikas par to, kā arī no visām aizliegtām lietām visgrūtāk bija atstāt tieši alkoholu.” Pastāsta Ibn Umars, lai Dievs ir apmierināts ar viņu un viņa tēvu: “Kad tika nosūtīta zīme no sūras Al-Māida, tika aizliegts alkohols un mēs izgājām uz ielām ar mucām un izlējām to, kas tajās bija. Starp mums bija tādi, kas salauza mucas, un tādi, kas tās mazgāja ar ūdeni un mālu. Pēc tam Medīnas ieliņas tika atstātas tukšas, un kad nolija lietus, uz tām parādījās vīna krāsa un no tām nāca vīna smarža.” Anass ibn Māliks stāsta: “Mums bija tikai no negatavām datelēm taisīts alkohols, es stāvēju un dzirdīju Abū Talhu un vēl citus cilvēkus, kad pie mums atnāca kāds vīrietis un teica: “Alkohols (tikko) tika aizliegts.” Un viņi man teica: “Izlej to, Anass!” Un viņi to vairs neprasīja un neatgriezās pēc tam, kad mums par to pavēstīja tas vīrietis.”" [Tafsīr Al-Baghavī, pie 2. sūras, 219. zīmes.]
Šāds bija rezultāts pēc tam, kad Visaugstākais Dievs sagatavoja Savus ticīgos kalpus tam, lai viņi varētu viegli atstāt to, ko viņi nebūtu nekad atstājuši, ja nebūtu tam sagatavoti.
