islāms
Dieva norādītie likumi padevīgo dzīvesveidam:
- Varas un politikas likumi
- Islāma valsts uzbūve
- Kara likumi
- Krimināllikumi
- Citi
- Ekonomikas likumi
- Dzīves gājuma likumi
- Piedzimšana
- Precības vai laulības šķiršana
- Apbedīšana un mantojums
- Svētki un īpašas dienas
- Pārtikas ieguve un patērēšana
- Apģērbs, izskats un saskarsme
- Tīrība un higiēna
- Dažādi
Islāmiskā dzīvnieku kaušanas metode pārtikai (zabh)
Tulkojusi Mudžāhida.
Iesākumā es gribētu pieminēt to, ka Dieva - Radītāja un Likumdevēja - vārds ir pati pilnība: absolūti pareizs, absolūti drošs un absolūti humāns, un cilvēks, kurš ir tikai radījums, kuram ir ierobežota uztvere un kurš neredz un nezina visu, nevar to līdz galam pārbaudīt. Tomēr dažreiz zinātniskie pētījumi var mums norādīt uz dievišķo gudrību, kas ir apslēpta islāma pavēlēs un pamācībās.
Aplūkojot islāma rituālās kaušanas metodi un salīdzinot to ar citām - modernajām metodēm, mēs atklājām daudzas islāma metodes priekšrocības, kas norāda uz tās dievišķo izcelsmi; tāpat atklājās visu pārējo - cilvēka radīto - metožu neefektivitāte, problēmas, to nodarītais ļaunums un ciešanas, ko savos pētījumos ir aprakstījuši daudzi zinātnieki.
Esmu pārliecināts, ka jūs piekritīsiet, ka vislabākajai kaušanas metodei jāatbilst sekojošiem kritērijiem:
-nesagādā dzīvniekam stresu;
-neizraisa nāvi pirms pašas kaušanas;
-zinātniska izpēte tajā neatrod nepilnības;
-ir pierādīts, ka tā ir humāna, nesagādā sāpes un ciešanas nevienam indivīdam;
-nepadara gaļu nelietojamu un nepazemina tās kvalitāti; -
ir pierādīts, ka nāve ir neizbēgama (droša metode);
-ir pierādīts, ka miršanas process ir neatgriezenisks;
-tikai viens kaušanas paņēmiens (tiešā metode);
-tiek iztecināta lielākā daļa asiņu;
-ir praktiska un viegli realizējama, ātri un viegli izpildāma jebkurā sabiedrībā, jebkurā vietā;
-ļoti ekonomiska (bez sarežģītām tehnoloģijām utt.);
-dzīvnieks ir pazīstamā vidē, bez liekiem aparātiem un ierobežojumiem (mazāk biedējoša atmosfēra);
-droša cilvēkam (nav augstsprieguma elektrības, bīstamas gāzes utt.);
-ir pieņemama sabiedrībai, kura šo gaļu patērē;
-pieņemama kāvējam, bez traumējošām psiholoģiskām sekām;
-svētīta Dieva pielūdzējiem.
Blekmors (Blackmore) min šādus faktorus, kuri jāņem vērā, izvēloties piemērotāko kaušanas metodi: humānie apsvērumi, kapitālās un uzturēšanas izmaksas, lietošanas vienkāršība un lietotāja drošība, ietekme uz gaļu un tās blakusproduktiem, likuma un reliģijas prasības.
Islāmiskās (halal) kaušanas metodes apraksts:
Dzīvniekam jābūt atļautam lietošanai pārtikā, dzīvam, veselam, jātiek kautam tikai ēšanai, Radītāja - Dieva vārdā, un nevis kādam citam nolūkam. Tam jābūt labi barotam un dzirdītam, ar to jāapietas un tas jāpārvieto saudzīgi un individuāli.
Kāvējam jābūt psihiski veselam un pie skaidras apziņas (nedrīkst kaut alkohola vai narkotiku reibumā). Viņam jābūt prasmīgam un jāapzinās, ko viņš dara.
Kaušanas akts (al dhabh) sākas ar Dieva - Radītāja vārda piesaukšanu (Bismillāh Allāhu akbar), tādā veidā saņemot Viņa atļauju, uzliekot atbildību kāvējam un sniedzot līdzjūtību un žēlastību dzīvniekam šajā aktā. Tāpat jebkura darbība, ko mēs veicam savā ikdienas dzīvē, ir jāsāk ar Dieva, Vislaipnā, Visžēlīgā pieminēšanu.
Kurānā ir teikts: "Un neēdiet to (gaļu), pār kuru Allāha vārds nav minēts (kaujot), jo, patiesi, tā ir nešķīsta." (sūra „Liellopi” 6:121)
Tad ar ārkārtīgi asu nazi (kurš ir jātur tik ass un tīrs kā ķirurga skalpelis) tiek izdarīts ašs un dziļš grieziens kaklā, pārgriežot kakla asinsvadus (abas miega artērijas, kuras pievada asinis galvai un smadzenēm, un abas jūga vēnas, kuras nes asinis atpakaļ no smadzenēm uz sirdi), traheju (elpvadu) un barības vadu, bet atstājot neskartu centrālo nervu sistēmu (mugurkaulu).
Visu kakla asinsvadu pārgriešana rada akūtu asins zudumu un hemorāģisko šoku. Kā zināms, asinis cirkulē zem augsta spiediena, it īpaši lielajās artērijās, un lielā ātrumā. Spiediena un sirds darbības rezultātā vienā mirklī tiek izsūknēts ārā ievērojams asiņu daudzums. Asinsspiedienam strauji krītoties, smadzenes paliek bez skābekļa un glikozes un pārstāj funkcionēt, tai skaitā - uztvert nervu kairinājumus (sāpes). Asiņošana noved pie smadzeņu anoksijas (pilnīgs skābekļa izsīkums) un gandrīz tūlītējas samaņas zaudēšanas (tā arī ir anestēzija jeb „apdullināšana”). Muguras smadzeņu šķidruma spiediens krītas vēl straujāk atvērto jūga vēnu dēļ. Tas izraisa dziļu šoku un vēl vairāk padziļina bezsamaņu.
Dzīvnieks šajā brīdī pēc griezuma ir mierīgs un kluss, viņš nekustas un neizrāda nekādas stresa pazīmes. Jādomā, ja viņš izjustu sāpes vai ciešanas, tad viņš spārdītos, raustītos vai kaut kā pretotos. Pēc šīs īsās miera fāzes, tā kā masīvās asiņošanas dēļ smadzenes ir skābekļa badā, pulss paātrinās, lai piegādātu smadzenēm un citām neapasiņotajām ķermeņa daļām vairāk asiņu. Sākas nekontrolēta krampjveida muskuļu saraušanās. Tie ir automātiski ķermeņa refleksi, mēģinot aizdzīt līdz smadzenēm tām nepieciešamās asinis. Šīs konvulsijas ir nesāpīgas (atšķirībā no apzinātas spārdīšanās sāpēs), jo dzīvnieks jau ir bez samaņas. Tās rodas tādēļ, ka mugurkauls joprojām ir neskarts un darbojas nervu centri, kuri atbild par skeleta, muskuļu un iekšējo orgānu darbību. Tātad lielākā daļa asiņu iztek tūlīt pēc griezuma izdarīšanas, un pārējās tiek izspiestas muskuļu kontrakciju rezultātā, tādējādi gaļa tiek maksimāli atbrīvota no asinīm un ir veselīgāka.
Es vēlētos noslēgt šo sadaļu ar kāda mediķa atzinumu. Lūk, ko par šo kaušanas metodi (bez apdullināšanas) saka Lords Horders: „Dzīvnieks zaudē samaņu uzreiz. Ir grūti iedomāties nesāpīgāku un ātrāku nāvi. Dažas sekundes pēc griezuma dzīvnieks vispār nekustas, pēc tam tā ķermenis sāk raustīties. Konvulsijas ilgst apmēram minūti un tad izbeidzas. Izskaidrojums tam ir vienkāršs: ja grieziens ir izdarīts ar pietiekami asu nazi un pareizajā vietā, ģībonis un to pavadošā bezsamaņa iestājas uzreiz, līdzko sāk kristies asinsspiediens. Dzīvnieka ķermeņa kustības, kuras sākas apmēram pēc 90 sekundēm, pēc dabas ir epileptiskas un to cēlonis ir smadzeņu bezasiņu stāvoklis (cerebrālā išēmija ar pilnīgu anoksēmiju). Spēja sajust sāpes ir zaudēta, jau dzīvniekam noģībstot.”
Arī citi ievērojami zinātnieki ir nonākuši pie līdzīgiem secinājumiem un snieguši savus skaidrojumus, piemēram, dr. Leonards Hils, Sers Lovats Evanss, prof. Harolds Burovs, I.M. Levingens, prof. F.R. Bels, Openšovs, Heihersts u.c.
