islāms
Dieva norādītie likumi padevīgo dzīvesveidam:
- Varas un politikas likumi
- Islāma valsts uzbūve
- Kara likumi
- Krimināllikumi
- Citi
- Ekonomikas likumi
- Dzīves gājuma likumi
- Piedzimšana
- Precības vai laulības šķiršana
- Apbedīšana un mantojums
- Svētki un īpašas dienas
- Pārtikas ieguve un patērēšana
- Apģērbs, izskats un saskarsme
- Tīrība un higiēna
- Dažādi
Kāpēc sievietēm nepieciešams pārklājs?
Tulkojusi Iveta Musatova (Fātima)
Saturs:
Priekšvārds no tulkotājas
Ievads
1. Pārklāja cienīgums
1.1. Pārklājs ir tiklums
1.2. Pārklājs ir tīrība
1.3. Pārklājs ir aizsegs
1.4. Pārklājs ir Dievbijība
1.5. Pārklājs ir ticība
1.6. Pārklājs ir kautrība
1.7. Pārklājs ir sievietes goda aizsargātājs
2. Izrādīšanās
2.1. Izrādīšanās ir smags grēks
2.2. Izrādīšanās izsauc Dieva lāstu`
2.3. Izrādīšanās piemīt Elles iemītniekiem
2.4. Izrādīšanās nozīmē tumsu Tiesas Dienā
2.5. Izrādīšanās ir liekulība
2.6. Izrādīšanās ir kauns un negods
2.7. Izrādīšanās ir nekrietnums
2.8. Izrādīšanās ir šeitona ceļš
2.9. Izrādīšanās ir nemuslimu metode
2.10. Izrādīšanās ir smirdošs al-džahīlija
2.11. Izrādīšanās ir lopiskums, atpalicība un pagrimums
2.12. Izrādīšanās atver durvis ļaunumam, kurš plešas plašumā
3. Nepieciešamo nosacījumu kopums, lai pārklājs atbilstu Šarīas prasībām
4. Uzmanies no koķetējošā pārklāja
5. Tu, kura nēsā „koķetīgo mūsdienu pārklāju”!
66. Mēs dzirdam un pakļaujamies!
Žēlīgākā, Žēlojošā Dieva vārdā.
Priekšvārds no tulkotājas.
Patiesi, visi slavinājumi pieder Dievam, Kuru mēs slavinām, no Kura prasām palīdzību un Kuram lūdzam pēc piedošanas. Mēs meklējam pie Dieva patvērumu no mūsu pašu ļaunuma un no mūsu ļauniem darbiem. Kuru Dievs ved uz Taisnā ceļā, to neviens nespēj maldināt, un kuru Dievs ieliek maldos (dēļ viņa nekrietnības un vēlmes pēc maldiem), to neviens nespēj vest uz Taisnā ceļā. Es liecinu, ka neviens un nekas nav kalpošanas vērts, kā tikai Vienots Allāhs, Kuram nav partnera, un es liecinu, ka Muhammeds ir Viņa kalps un sūtnis, lai viņam Dieva svētība un miers (turpmāk tekstā kā (S)).
Tev, mana māsa - muslima, es iztulkoju grāmatu „Зачем нужно покpывало?” varbūt Tu atradīsi tajā to, kas pamudinās Tevi, izejot no savas mājas, apsegt savu ķermeni un noslēpt savu skaistumu, atbilstoši tam, kā pavēlēja to darīt Dievs (s.w.t.) un Viņa Pravietis (s.a.w.s), kā arī pamudinās Tevi nepielīdzināties liekulēm un nebūt starp tām, kurām Dievs (s.w.t) draud ar postu, iznīcību, sodu un pazušanu.
Krievu valodas vārdu „покрывало” Tildes elektroniskā vārdnīca tulko kā: sagša, apsegs, pārklājs, seģene, pārsegs, sega. Turpmāk tekstā izvēlējos lietot vārdu pārklājs. Šā vārda precīzāku izskaidrojamu atradīsi 3. nodaļā ar nosaukumu - Nepieciešamo nosacījumu kopums, lai pārklājs atbilstu Šarīas prasībām.
Lūdzu Visaugstākajam Dievam (s.w.t.), lai Viņš veido šo grāmatu par noderīgu saviem uzticamajiem kalpiem, un lai sniedz man atalgojumu par šo Tiesas Dienā – dienā, kad nepalīdzēs ne bagātība, ne aizbildniecība, kā tikai tīra sirds Dieva (s.w.t.) priekšā. Visi slavinājumi Dievam (s.w.t.), visu pasauļu Valdniekam.
Ievads
Patiesi, visi slavinājumi pieder Dievam (s.w.t.), visu pasauļu Valdniekam, Žēlīgākajam, Žēlojošajam, Tiesas dienas Valdniekam. Labvēlīgas beigas pieder patiesi taisnīgiem cilvēkiem, bet sods netaisnīgajiem.
Dievs (s.w.t.), svētī, esi žēlīgs un sveicini Savu kalpu, Tavu Pravieti Muhammadu (s.a.w.s.), visu viņa ģimeni un līdzgaitniekus.
Šarīa (šariāts) izrāda lielas rūpes par sievieti - muslimu, garantējot viņai tikumības aizsardzību, darot viņu nepieejamu un dodot viņai augstu stāvokli sabiedrībā. Šarīas uzliekošie ierobežojumi attiecībā uz sievietes apģērbu un rotaslietām sasniedz mērķi – izslēgt jebkādu izvirtību un netikumību, pie kā, savukārt, noved sievietes skaistuma publiska izrādīšana. Šie Islāma likumi nekādā veidā neierobežo sievietes brīvību, bet gan aizsargā to no krišanas pazemojumos un vulgaritātē.
Šai grāmatā mēs jums izstāstīsim, par pārsega jeb pārklāja nēsāšanas pienācīgumu, lai padarītu to vēlamu un patīkamu visiem. Izstāstīsim par labo rezultātu šajā un Nākamajā dzīvē, kuru saņems pārsega nēsātājas, kā arī par smagajām sekām šajā un nākamajā dzīvē, kuras saņems sievietes - sava skaistuma izrādītājas.
Visaugstais Dievs (s.w.t.), visi slavinājumi Viņam, Viņš visa Sargātājs un ar Dievu (s.w.t.) mums ir pietiekami.
1. Pārklāja cienīgums.
Valkāt pārklāju nozīmē pakļauties un kalpot Dievam (s.w.t.), kā arī Viņa Pravietim (s.a.w.s.). Dievs (s.w.t.) teica: „Nav ticīgajam un ticīgajai izvēles lēmumā, ja Dievs un Viņa Vēstnesis jau ir lēmuši. Un kas nepaklausīs Dievu un Viņa Vēstnesi, tas nomaldījies skaidros maldos.” [Kurāns, 33:36]
Visaugstais un Visvarenais Dievs (s.w.t.) teica: „Nu gan nē! Zvēru pie tava Kunga! Viņi nenoticēs pienācīgi, kamēr neņems tevi par tiesnesi tajā, kas izraisa domstarpības viņu starpā, nejūtot pēc tam savās dvēselēs smagumu no tā, ko tu būsi lēmis, padevīgi padodoties (padevībā).” [Kurāns, 4:65]
Visaugstais Dievs (s.w.t.) pavēlēja sievietēm nēsāt pārklāju, sakot: „Saki ticīgiem vīriešiem vērst skatienu lejup (lai neskatītos uz aizliegtām lietām) un sargāt viņu privātās ķermeņa daļas (no nelikumīgām seksuālām attiecībām). Tas ir šķīstāk priekš viņiem. Patiesi, Dievs ir Visu-Zinošs par to, ko viņi dara.
Un saki ticīgajām vērst skatienu lejup (lai neskatītos uz aizliegtām lietām) un sargāt viņu privātās ķermeņa daļas (no nelikumīgām seksuālām attiecībām), un neizrādīt savas greznumlietas, kā vien to, kas ir acīm redzams, un apvilkt savus apklājus pār Džujubihinna (t.i., viņu ķermeņiem, kakliem, krūtīm un varbūt iekļaujot seju) un neatklāt viņu greznumlietas, kā vien viņu vīriem, (..).” [Kurāns, 24:30-31]
Visaugstais Dievs (s.w.t.) tāpat teica: „(..) un apvilkt savus apklājus pār Džujubihinna (t.i., viņu ķermeņiem, kakliem, krūtīm un varbūt iekļaujot seju) (..)” [Kurāns, 24:31], „Un palieciet savās mājās un neizdaiļojieties kā izdaiļojās pirmās tumsonības laikā (..).” [Kurāns, 33:33]
[“Džihīlija” arābu valodā nozīmē gara tumsība, informētības, trūkums, ne-kulturālisms, pagānisms. „Al-Džahīlija” ir pirms Islāma periods, kurš tiek likts pretstatā Islāmam, kā tumsonības periods.]
Visaugstais un Svētais Dievs (s.w.t.) teica: „Un kad jūs prasāt viņām kādus piederumus, prasiet viņām aiz aizsega. Tas ir tīrāk jūsu un viņu sirdīm.” [Kurāns, 33:53]
Visaugstais Dievs (s.w.t.) tāpat teica: „Pravieti! Saki savām sievām un savām meitām un ticīgām sievietēm apvilkt viņu apsegus pāri visam ķermenim. Tas būs labāk, jo viņas būs atpazīstamas (kā brīvas un cienījamas sievietes) un netiks traucētas.” [Kurāns, 33:59]
Dieva Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Sieviete – aura”. Tas nozīmē, ka viņu vajag slēpt.
[Aura – arābu valodā nozīmē ķermeņa daļa, kuru nepieciešams slēpt.]
1.1. Pārklājs ir tiklums.
Visaugstais Dievs (s.w.t.) izveidoja pārklāja ievērošanu kā simbolu sievietes šķīstībai. Viņš teica: „Pravieti! Saki savām sievām un savām meitām un ticīgām sievietēm apvilkt viņu apsegus pāri visam ķermenim. Tas būs labāk, jo viņas būs atpazīstamas (kā brīvas un cienījamas sievietes) un netiks traucētas.” [Kurāns, 33:59] Sievietēm ir jānēsā pārklājs, lai nošķirtu sevi no izvirtušiem cilvēkiem, kuri meklē sev līdzīgās.
Visaugstais un Svētais Dievs (s.w.t.) atļāva vecām sievietēm, kuras pēc sava vecuma nevar kļūt par iekāres avotu un veicināt vīriešu pavedināšanu, noņemt savus pārklājus, atklāt sejas un rokas. Viņš teica: „Nav grēka vecām sievietēm, kuras necer uz laulību, ja viņas noņems virsapģērbu neizrādot savu skaistumu.” [Kurāns, 24:60]
Tālāk Dievs (s.w.t.) konkretizē un precizē, ka daudz labāk un ieteicamāk viņām būtu: „Bet atturēties no tā ir labām viņām. Dievs – Dzirdošais, Zinošais.” [Kurāns, 24:60] Šeit jāsaprot, ka večiņām labāk ir atstāt savus pārklājus sev uzģērbtus.
Tādā veidā Dievs (s.w.t.) pasludina, ka pārklājs liecina par tikumību un pat sievietēm gados tas ir ieteicams.
1.2. Pārklājs ir tīrība.
Visaugstais Dievs (s.w.t.) teica: „Un kad jūs prasāt viņām kādus piederumus, prasiet viņām aiz aizsega. Tas ir tīrāk jūsu un viņu sirdīm.” [Kurāns, 33:53]
Dievs (s.w.t.) pārklāju ir aprakstījis kā ticīgo sieviešu un vīriešu sirds tīrību. Ja acis kaut ko neredz, tad sirds neizjūt iekāri. Ja acis kaut ko redz, tad sirds var sagribēt, un var arī nesagribēt. Veidojas secinājums, ka sirdij labāk ir neredzēt lieko, jo tas izslēdz kārdinājuma rašanos.
Pārklājs tāpat arī izskauž miesas kārību tiem, kuriem ir slimas sirdis: „(..) ja jūs esat Dievbijīgas, tad nerunājiet maigi, ka iegribēs jūs tas, kura sirdī ir slimība. Bet runājiet pienācīgā veidā.” [Kurāns, 33:32]
1.3. Pārklājs ir aizsegs.
Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Visaugstais Dievs mīl kautrīgumu un apsegšanos”. Viņš tāpat teica: „ Dievs, Visvarenais Viņš un Lielākais, noņem Savu aizsegu no tās sievietes, kura noņēma no sevis apģērbu ārpus savas mājas”. Te jāsaprot, ka tā ir Dieva (s.w.t.) atmaksa par šāda veida darbībām.
1.4. Pārklājs ir Dievbijība.
Visaugstais Dievs (s.w.t.) teica: „ Ādama dēli! Mēs radījām jums drēbes, kas apsedz jūsu kaunuma vietas, un kā rotājumu. Bet Dievbijības apģērbs – tas ir labāks.” [Kurāns, 7:26]
1.5. Pārklājs ir ticība.
Runājot par pārklāju Dievs (s.w.t.) vēršas tikai pie ticīgajām sievietēm: „Saki (Muhammed) ticīgajām” [Kurāns, 24:31], „un ticīgajām” [Kurāns, 33:59].
Kad Banu Tamim cilts sievietes, ieradās pie ticīgo mātes Āišas (ra), ģērbušās plānās drēbēs, tad viņa tām teica: „Ja jūs esat ticīgas sievietes, tad šis nav apģērbs ticīgajām sievietēm. Ja jūs esat neticīgās sievietes, tad tīksminiet un baudiet to.”
1.6. Pārklājs ir kautrība.
Dieva Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Katrai reliģijai ir savs raksturs. Islāmu raksturo kautrība.” Viņš tāpat ir teicis: „Kautrība rodas no ticības, bet ticība – Paradīzē. (..)”
Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Ticība un kautrība ir nesaraujami saistītas savā starpā. Ja tiks atrauta viena no īpašībām, tad otra izzudīs pati no sevis”.
Ticīgo māte Āiša (ra) stāstīja: „„Kad es gāju iekšā mājā, kurā bija apglabāti Pravietis un mans tēvs, tad ņēmu nost virsējo apģērbu ar vārdiem: „Tie taču ir mans tēvs un mans vīrs.” Kad šai mājā tika apglabāts Umars, tad es gāju iekšā satinusies virsējā apģērbā, kautrējos no Umara””. No šejienes veidojas secinājums, ka pārklājs savienojas ar kautrību, kura no dabas piederas sievietei.
1.7. Pārklājs ir sievietes goda aizsargātājs.
Pārklājs tāpat pilnībā sasaucas ar dabīgo vēlmi aizsargāt sievietes godu, kura piemīt normālam, ar veselo saprātu domājošam, vīrietim, kuram riebjas neķītri skatieni, virzīti savas sievas vai meitas virzienā. Al-džahīlija laikā (un tāpat arī Islāma laikā) ir notikuši daudzi asiņaini konflikti, kuru izcelšanās iemesls bija sievietes goda un neaizskaramības aizstāvēšana. Alī (ra) teica: „Es dzirdēju, ka jūsu sievietes pūļiem metās pie iebraukušajiem jaunajiem iepircējiem no neticīgo ciltīm un drūzmējas ar viņiem pa tirgiem. Vai tiešām tas jūs nemulsina?” Slikts ir tas, kuram ir vienaldzīga savas sievas goda aizsardzība.
2. Izrādīšanās.
Izrādīšanās ir nepakļaušanās Dievam (s.w.t.) un Viņa Pravietim (s.a.w.s.). Tas, kurš izrāda nepakļaušanos Dievam (s.w.t.) un Viņa Pravietim (s.a.w.s.), nodara ļaunumu tikai pats sev, jo Dievam (s.w.t.) viņš nekad nespēs nodarīt zaudējumus. Dieva Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Visa mana Umma (kopiena - muslimi) nonāks Paradīzē, izņemot tos, kuri no tās (Paradīzes) atteiksies”. Ļaudis viņam jautāja: „Ak, Dieva Pravieti, kurš tad atteiksies?” Viņš atbildēja: „Tas kurš man pakļaujas, tas nonāks Paradīzē, kurš nepakļaujas, tas atsakās no Paradīzes”.
2.1. Izrādīšanās ir nāves grēks.
Umeima bint Rukeija (ra) atnāca pie Dieva Pravieša (s.a.w.s), lai izteiktu ticības apliecību. Viņš teica: „Es pieņemu no tevis zvērestu, ka tu nepielūgsi nevienu citu līdzās Dievam, nezagsi, nepārkāpsi laulību, nenogalināsi savus bērnus, neaprunāsi, neķengāsies, negaudosi par mirušajiem, neizrādīsi savu skaistumu, tā kā agrāk al-džahīlija laikos”. Ar šo Pravietis (s.a.w.s.) izrādīšanos pielīdzināja kā vienu no baisākajiem un smagākajiem grēkiem.
2.2. Izrādīšanās izsauc Dieva lāstu un padzīšanu no Viņa žēlastības.
Dieva Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Manas Ummas beigās būs izgreznotas apģērbtas, bet kailas sievietes ar galvām (frizūrām), kuras līdzinās noliektiem kamieļa kupriem. Nolādiet viņas, jo viņas ir nolādētas!”
2.3. Izrādīšanās piemīt Elles iemītniekiem.
Dieva Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Ir divu veidu Elles iemītnieki, kurus es neesmu redzējis - vīrieši ar pletnēm, līdzīgām, kā govs astes, ar kurām tie sit Elles iemītniekus, un izgreznotas un apģērbtas, bet kailas sievietes, kuras ir novirzījušās no Taisnā ceļa un arī citus novirzījušas. Tās ir ar galvām (frizūrām), kas līdzīgas noliektam kamieļa kuprim. Un nebūs viņas Paradīzē, un nesajutīs tās aromātu, kaut arī tās aromāts ir sajūtams pa gabalu.”
2.4. Izrādīšanās nozīmē tumsu Tiesas Dienā.
Stāsta, ka Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Sievietes, kuras demonstrē savu skaistumu starp svešajiem, ir līdzīgas briesmīgai un necaurspīdīgai tumsai Tiesas Dienā.” Šeit jāsaprot, ka sieviete, kura nēsā apģērbu bezkaunīgi un lepni, nostāsies Tiesas Dienā tumšā un melnā izskatā, it kā viņa būtu radīta no tumšas tumsas, kura iemiesojās viņā.
Ja arī šis ir vājš hadīss, tā doma ir taisnīga, jo grēka apmierinājums tiek atdarīts ar mocībām, atpūta ar ciešanām, pārpilnība ar badu, Dieva (s.w.t.) svētība ar pretējo, aromāts ar trūda smaku, bet gaisma ar tumsu. Un otrādi, nepatīkamā smaka no gavētāja mutes un bojā gājuša mocekļa asinis ir labāk un patīkamāk, kā muskusa smarža Tiesas Dienā.
2.5. Izrādīšanās ir liekulība.
Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Labākās no jūsu sievietēm - mīlošas, laipnas, auglīgas, saticīgas un līdzjūtīgas, ja viņas baidās no Dieva (s.w.t.). Sliktākās no jūsu sievietēm – tās, kuras izrāda savu skaistumu un ir augstprātīgas. Viņas skaitās pie liekulēm un Paradīzē viņas varēs iekļūt tikai kā baltās vārnas.”
Izteicienu „baltā vārna” Pravietis (s.a.w.s.) izmantoja pārnestā nozīmē, lai pasvītrotu, cik maz tādu sieviešu nokļūs Paradīzē, jo vārnas – albīni ir ārkārtīgi reti dabā sastopamas.
2.6. Izrādīšanās ir kauns un negods.
Dieva Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Tā sieviete, kura noņēma savu apģērbu ne sava vīra mājā, saplēsa aizsegu starp sevi un Dievu, Visvarens Viņš un Lielākais.”
2.7. Izrādīšanās ir nekrietnums.
Sieviete ir aura un tā atsegšana ir nekrietna un pretīga lieta. Visaugstais teica: „Ādama dēli! Lai nu sātans neiekārdina jūs tāpat, kā viņš izveda jūsu vecākus no Paradīzes, noraujot viņiem viņu apģērbu, lai parādītu viņiem viņu kaunuma vietas.” [Kurāns, 7:27]
Veikt neģēlības pamudina šeitons. „Sātans draud jums ar nabadzību un pavēl jums nešķīstību.” [Kurāns, 2:268]
Sieviete, kura izrāda savu skaistumu ir kā bīstama un ļauna baktērija, kura pārnēsā nekrietnības Islāma sabiedrībā. Visaugstais teica, ka tie, kuri mīl, ka nešķīstība izplatās starp ticīgajiem, tie saņem mokošu sodu šajā un Nākamajā dzīvē.
2.8. Izrādīšanās ir šeitona ceļš.
Vēsturiskie notikumi starp Ādamu, Ievu un šeitonu parāda mums Dieva ienaidnieka - šeitona centienus atkailināt kaunpilnās vietas, noraut apsegus un visur izplatīt piedauzību. Galvenais šeitona mērķis ir apkaunot cilvēkus un virzīt tos uz izrādīšanos. Dievs (s.w.t.) Visvarens Viņš un Lielākais teica: „Ādama dēli! Lai nu sātans neiekārdina jūs tāpat, kā viņš izveda jūsu vecākus no Paradīzes, noraujot viņiem viņu apģērbu, lai parādītu viņiem viņu kaunuma vietas.” [Kurāns, 7:27]
Tādā veidā, šeitons skaitās kā pamatlicējs aicinājumiem uz izrādīšanos un pārklāju noņemšanu. Tieši viņš ir aizsācējs tam ko tagad sauc par „sievietes atbrīvošanu”. Šeitons ir imāms (līderis) visiem tiem, kuri pakļaujas viņam un nepakļaujas Žēlīgākajam Dievam (s.w.t.). Pirmkārt, tās ir netiklās sievietes, kuras izrāda savu skaistumu, kaitējot muslimu vīriešiem un savaldzinot viņu jaunatni. Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Pēc sevis es neatstāju vīrietim bīstamāku kārdinājumu kā sievietes.”
2.9. Izrādīšanās ir nemuslimu metode.
(..) Viens no pārbaudītākajiem un drošākajiem ieroču veidiem (daudzās eiropeiskās organizācijās, kuras izkaisītas pa visu pasauli) ir tieši sieviešu skaistuma izmantošana. Šajā viņi ir ieguvuši īpašu pieredzi. Pat Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Esiet uzmanīgi attiecībā pret šo dzīvi, esiet uzmanīgi attiecībā pret sievietēm, jo pirmā sakūdīšanās (смута) Izraēlas dēliem bija dēļ sievietēm.”
Neskatoties uz to, ka Dieva Pravietis (s.a.w.s.) brīdināja izvairīties no pielīdzināšanās neticīgajiem un sekošanas viņu normām attiecībā pret sievietēm, vairums muslimu nepaklausīja šim brīdinājumam. Un tā piepildījās Pravieša (s.a.w.s.) pravietojums: „Stingri un nelokāmi jūs sekosiet tiem, kuri bija pirms jums. Pat ja viņi būs ielīduši ķirzakas alā, jūs sekosiet viņiem”. Ļaudis jautāja: „Tie ir jūdaisti un kristieši?” Pravietis (s.a.w.s.) iesaucās: „Kas tad vēl, ja ne viņi?!”
Šīs sievietes, kuras pazemīgi seko jūdaistiem un kristiešiem, kā arī nepakļaujas Dievam (s.w.t.) un Viņa Pravietim (s.a.w.s.) ir līdzīgas tiem jūdaistiem, kuri izsauca uz sevis Dieva (s.w.t.) naidu un sagaidīja Dieva (s.w.t.) pavēli ar vārdiem: „Dzirdam un nepakļaujamies!” Un cik gan viņas ir tālu no patiesām muslimām, kuras, izdzirdot Dieva (s.w.t.) pavēli, saka: „Klausāmies un pakļaujamies!”
Visaugstais teica: „Un kurš pretosies sūtnim, pēc tam, kad viņam noskaidrojās taisns ceļš, un sekos neticīgo ceļam, Mēs viņu pavērsīsim pie tā, pie kā viņš ir vērsies, un sadedzināsim Ellē, un cik tas ir slikts iznākums.” [Kurāns, 4:115]
2.10. Izrādīšanās ir smirdošs al-džahīlija.
Visaugstais teica: „Un kad jūs prasāt viņām kādus piederumus, prasiet viņām aiz aizsega. Tas ir tīrāk jūsu un viņu sirdīm.” [Kurāns, 33:53]
Pravietis (s.a.w.s.) al-džahīlija perioda un veida saucienus pēc cilts vai klana palīdzības nosauca par smirdīgiem un pretīgiem, un pavēlēja mums noniecināt visu, kas saistīts ar šo periodu. Kurānā par Pravieti (s.a.w.s.) ir teikts: „(Vēstnesis,) kurš pavēlēs viņiem labumu un aizliegs viņiem nosodāmo, kā arī atļaus viņiem tīrumus un aizliegs viņiem mēslus...” [Kurāns, 7:157]
[Al-Džahīlija periodā cilvēks, kurš cieta apvainojumu, skaļi sauca pēc palīdzības pie savas cilts ļaudīm vai saviem sabiedrotajiem, kuri tūlīt pat atsaucās un steidzās viņu aizstāvēt. Tā rezultātā bieži starp ciltīm notika kari, kuri varēja norisināties ļoti ilgi pat ja sākotnējais iemesls bija triviāls.]
Analoģiski šim, izrādīt sevi citiem ir pretīgi un nekrietni, jo tā bija al-džahīlija perioda iezīme. Pravietis (s.a.w.s.) aizliedza mums to, teikdams: „Es sabradāju visu, kas bija al-džahīlija periodā.”
Uz šo attiecās skaistuma izrādīšana, Džahīlijas tipa saucieni pēc palīdzības, augstprātība un augļošana kā al-džahīlija periodā.
2.11. Izrādīšanās ir lopiskums, atpalicība un pagrimums.
Centieni būt nepiesegtam un kailam ir iedzimta īpašība, kura piemīt dzīvniekiem. No ļaudīm tāda īpašība var būt tikai tam cilvēkam, kurš ir nolaidies un attīstības līmenī stāv zemāk par to, kuram Dievs (s.w.t.) izrāda savu godu, sūtīdams viņam iedzimtu mīlestību pret piesegšanos un šķīstību. Uzskatīt sevis izrādīšanu par skaistumu ir izlaidība un negods, bezgaumība, atpalicības rādītājs un pagrimums.
Cilvēka dvēseles izaugsme nesaraujami ir saistīta ar pilnīgu sava ķermeņa apsegšanu. Cilvēka centieni piesegties vienmēr bija progresa rezultāts, bet sievietes ķermeņa apsegšana vienmēr bija saskaņā ar instinktu aizstāvēt viņas godu. Kas attiecās uz ķermeņa atsegšanu, tad tas ir instinkts, kurš smeļ savu spēku kaislē. Tā, savukārt, mudina uz skaistuma izrādīšanu un abu dzimumu jaukšanos. Veidojas secinājums, ka koķetēšana un sevis izrādīšana, parādās kā iezīme cilvēka iedzimtās dabas pārkāpšanai, arī kā bezkaunība, greizsirdības trūkums un jūtu notrulināšanās. Kāds dzejnieks ir teicis:
Pat līdz ceļiem tu pacēli savu kleitu –
Saki, Dieva dēļ, kādai upei tu brien pāri?
Tavs apģērbs līdzinās rīta ēnai,
Kura ik pa laikam saraujas.
Tu domā, ka vīriešiem nav jūtu,
Jo pati, iespējams, neko nejūti?
2.12. Izrādīšanās atver durvis ļaunumam, kurš plešas plašumā.
Tas, kurš cītīgi apgūst Šarīas zinātni un vēsturi, pārliecināsies par izvirtības un skaistuma izrādīšanas ļaunumu, kurš tiek nodarīts reliģijai un šai dzīvei kopumā. Vēl ļaunāk notiek, kad papildus tam notiek abu dzimumu sajaukšanās.
Postošas iepriekšminētā sekas noved pie šādām situācijām:
• Koķetējošās cenšas pārspēt viena otru izmantojot aizliegtās rotas un greznojumus, lai pievērstu sev vīriešu uzmanību. Tas, savukārt, noved pie tikumības krituma, kā arī grēcīgas naudas izšķiešanas. Rezultātā sieviete pielīdzinās noniecināmai un zemiskai precei, kura piedāvājas katram, kurš vēlas to apskatīt
• Sabiedrībā veidojas vīriešu morāles pagrimums, it īpaši starp jauniem vīriešiem un pusaudžiem. Tas mudina viņus uz izvirtību un citām grēcīgām, aizliegtām darbībām;
• Veicina ģimenes saišu pārraušanu, abpusējās uzticēšanās zaudēšanu ģimenē, kā arī šķiršanās gadījumu palielināšanos;
• Veicina pašas sievietes diskreditāciju, pasludinātie tiek viņas pašas ļaunie nodomi un ļaunprātīgi mērķi, un tas veicina viņas kļūšanu par uzbrukuma objektu no ļaundaru un bezkauņu puses;
• Notiek dažādu slimību izplatīšanās, par ko Dieva pravietis (s.a.w.s.) teica: „Atliek tik parādīties netiklībai kādā no ciltīm un ļaudīm atklāti ar to nodarboties, tā uzreiz starp viņiem izplatās slimības, kuras viņu senči nezināja”.
• Notiek laulībās pārkāpšana ar skatieniem. Dieva Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Acis īsteno laulības pārkāpšanu ar skatienu”. Šajā gadījumā kļūst grūti izpildīt Šarīā noteikto – novērst skatienu no svešām sievietēm, lai iegūtu Visvarenā un Augstākā Dieva (s.w.t.) labvēlību;
& • Padara iespējamus Dieva (s.w.t.) draudus, par masveidīgu visas pasaules sodīšanu. Tas ir daudz bīstamāk, kā atomieroču izmantošana un zemestrīces. Visvarenais Dievs (s.w.t.) teica: „Un kad Mēs nolemjam iznīcinās apdzīvotu vietu, Mēs sūtām pavēli (pakļauties Dievam un būt taisnīgiem) tiem, kuri dzīvo luksusā. Tad viņi atkal pārkāpj robežas un (Iznīcinošo sodu pavēlošais) Vārds ir taisnīgs pret viņiem. Tad Mēs viņus iznīcinām pilnībā.” [Kurāns, 17:16]
• Savukārt Dieva Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Ja ļaudis ieraudzīja ļaunumu un neiznīdēja to, tad viņi izsauc uz sevi Dieva sodu.”
3. Nepieciešamo nosacījumu kopums, lai pārklājs atbilstu šarīas prasībām.
1. Tam ir jānosedz viss sievietes ķermenis (ir viedokļu atšķirības, vai aizklāšana iekļauj delnas un seju).
2. Pārsegs pats par sevi nedrīkst būt kā rota jeb rotājums, jo Visaugstais teica: „...un neizrādīt savas greznumlietas, kā vien to, kas ir acīm redzams...” [Kurāns, 24:31] Tāpat Viņš teica: „Un palieciet savās mājās un neizdaiļojieties kā izdaiļojās pirmās tumsonības laikā. (..)” [Kurāns, 33:33]
Dievs (s.w.t.) norādīja pārklāju, lai sievietes slēptu skaistumu, un tāpēc nav prātīgi, ja tas pats par sevi būs kā rota.
3. Pārklājam ir jābūt no blīva un neplāna auduma, kā arī necaurspīdīgam, jo tikai tādā veidā var tik sasniegta sievietes patiesa nosegšana. Caurspīdīgs materiāls sievieti nosedz tikai nomināli, tāpēc faktiski viņa tiek uzskatīta par atkailinātu. Dieva Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Manas Ummas beigās būs izdaiļotas, apģērbtas, bet kailas sievietes ar galvām (frizūrām), kuras līdzīgas noliektiem kamieļu kupriem. Nolādiet viņas, jo viņas ir nolādētas!” Citā hadīsā tiek papildināts: „Un netikt viņām Paradīzē, un nesajust viņām tās smaržu, kaut arī tās smarža, patiesi, ir jūtama no attāluma”. Hadīsā teiktais liecina, ka plāna un viegla apģērba nēsāšana, iezīmējot sievietes figūru, skaitās kā viens no lielajiem grēkiem.
4. Pārklājam ir jābūt vaļīgam un plašam, nevis šauram un pieguļošam, jo tā mērķis ir izvairīties no pretējā dzimuma pavedināšanas. Pieguļoši apģērbi iezīmē visas vai daļu no sievietes figūras formām un tieši te arī ir pagrimums un pavedināšana. Usāma ibn Zeids (ra) teica: „Dieva pravietis uzdāvināja man apmetni, kuru viņam uzdāvināja Dihja al-Kalbi. Savukārt, es to uzvilku savai sievai”. Ieraudzījis mani vēlāk, Pravietis (s.a.w.s.) jautāja: „Kāpēc tu nenēsā apmetni?” Es viņam atbildēju: „Es to uzvilku savai sievai”. Pravietis (s.a.w.s.) atbildēja: „Atgriezies pie viņas un saki, lai viņa zem tā uzvelk kreklu, lai nevarētu saskatīt viņas figūru un ķermeņa uzbūvi.”
5. Pārklājs nedrīkst būt apdūmots, sasmaržots ar smaržām vai citiem aromātiem. Dieva Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Ikviena sieviete, kura sasmaržojās un izgāja no mājas tā, lai vīrieši sajustu no viņas izejošo aromātu - ir laulības pārkāpēja.”
6. Pārklājs nedrīkst izskatīties pēc vīriešu apģērba. Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Tās nebūs mūsu sievietes, kuras pielīdzinās vīriešiem, un tie nebūs mūsu vīrieši, kuri pielīdzinās sievietēm”. Abū Hureira (ra), teica: „Dieva Pravietis nolādēja vīrieti, kurš greznojas sieviešu apģērbā un sievieti, kura nēsā vīriešu apģērbu.” Pravietis (s.a.w.s.) tāpat ir teicis: „Paradīzē nenokļūs trīs veidu ļaudis un Dievs (s.w.t.) Tiesas Dienā pat nepaskatīsies (nepievērsīs uzmanību) uz viņiem. Tas būs tas, kurš ir necienīgs pret vecākiem, sieviete, kura pielīdzinās vīrietim, un tāpat vīrietis, kurš ir vienaldzīgs pret savas sievietes goda saglabāšanu.”
7. Pārklājs nedrīkst līdzināties neticīgo sieviešu apģērbam. Dieva Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Tas kurš pielīdzinās kādai tautai, tas ir kļuvis viens no viņiem.” Abdullāhs ibn Amrs (ra) teica: „Reiz, Dieva Pravietis ieraudzīja mani apģērbā, kurš rotāts dzeltenīgā safrāna krāsā. Viņš teica: „Tas ir neticīgo apģērbs, un vairāk to nenēsā.”
8. Pārklājs nedrīkst izcelties un nedrīkst būt uzkrītošs. Tāds ir tāds apģērbs ar kura palīdzību tā nēsātājs cenšas pievērst sev uzmanību. Tāds var būt arī grezns un dārgs apģērbs augstprātīgam cilvēkam, ar kura palīdzību tas izceļas apkārtējo vidū. Tāds ir arī godkārīga cilvēka skrandains apģērbs, kurš cenšas nodemonstrēt citiem savu askētismu un varonību. Tāds ir arī apģērbs, kurš ir attiecīgajā kultūrā neierastā krāsā, tādējādi izsaucot izbrīnu un pasvītro nēsātāja nozīmīgumu. Dieva Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Tas kurš šai dzīvē nēsā acīs krītošu apģērbu, tam Dievs Augšāmcelšanās Dienā uzvilks pazemojuma drēbes, kuras pēc tam aizdedzinās.”
4. Uzmanies no koķetējošā pārklāja.
Ja Tu, mana māsa – muslima, rūpīgi iedziļinājies augstākminētajos skaidrojumos, tad saprati, ka daudzas muslimas, par kurām uzskata, ka viņas nēsā pārklāju, tādas patiesībā neskaitās, jo no īsta pārklāja nekas nav palicis pāri. Tās ir tās, kuras nesauc lietas īstajos vārdos un sava skaistuma izrādīšanu viņas sauc par pārklāja nēsāšanu, tādējādi izrādot nepakļaušanos Dievam (s.w.t.).
Islāma atjaunošanas ienaidnieki ir pielikuši visas pūles, lai noslāpētu reliģiju jau rašanās sākuma momentā, izmantodami sava represīvā aparāta spēku. Savukārt, Dievs (s.w.t.) ir sagrāvis viņu ļaunos nodomus - ticīgie vīrieši kopā ar ticīgajām sievietēm ir palikuši savā pakļautībā uzticīgi Lielajam un Varenajam Dievam (s.w.t.).
Nesasnieguši uzvaru atklātā cīņā, Islāma ienaidnieki nolēma izmantot pašas viltīgākās un izsmalcinātākas metodes. Viņi sāka aktīvi izplatīt nederīgas pārklāja formas, kuras paši izveidoja, nosaucot tās par „kompromisu” un paziņoja, ka tas iemanto Dieva labvēlību, tajā pat laikā veido sabiedrību un saglabā sievietes „eleganci”.
Modes nami izlaiduši tirgū „pārklājus”, kuri izkropļo paša pārklāja būtību un ir uzskatāmi par aizmiglotiem skaistuma izrādīšanas paveidiem. Šie pakaļdarinājumi ir sasnieguši skaļu nosaukumu „mūsdienīgie pārklāji”, kaut arī sākotnēji tie tika nopelti.
Šarīā pārklājs nostādīja sarežģītā situācijā noteiktu koķetētāju slāni, kuras dažādi centās nonākt pie „kompromisa”, lai atbrīvotos no sociālajiem apgrūtinājumiem, kas uz viņām izdara spiedienu, pēc pārklāja visaptverošas izplatīšanās. Laika gaitā strauji izplatījās „mūsdienu pārklāja” nēsātāju skaits, bet tās, kuras nēsāja šo izdaudzināto pārklāju, sāka sevi uzskatīt par priekšzīmīgām meitām un sievām.
5. Ak, Tu, kura nēsā „koķetīgo mūsdienu pārklāju”!
Sargies akli ticēt, ka tavs pārklājs atbilst Šarīas prasībām, ka tas ir Dievam (s.w.t.) un Viņa Pravietim (s.a.w.s.) tīkams. Sargies būt apmānītai no tiem, kuri slavē šīs tavas darbības un nesniedz tev labu padomu. Neļaujies šim visam tevi kārdināt un nesaki sev: „Mans stāvoklis ir daudz labāks, kā šīm atklātajām koķetēm, jo sliktai lietai tāpat kā labai lietais ir pakāpes.” Tev vajag ņemt piemēru no tām māsām, kuras stingri un nelokāmi pieturās pie Šarīas uzstādītajām tiesībām un noteikumiem attiecībā uz pārklāja nēsāšanu.
Dieva Pravietis (s.a.w.s.) teica: „Skatieties uz to, kurš ir zemāk par jums šīs dzīves lietās un augstāk par jums reliģijas lietās. Un tas būs pats labākais priekš jums, lai nenoniecinātu labumu, kuru Dievs (s.w.t.) jums sūtījis.”
Umars Ibn aļ-Khatobs (ra) izlasījis Dieva pavēli: „Patiesi, tie, kuri saka: "Mūsu Kungs ir Allāhs," un pēc tam stāv stingri, pāri viņiem eņģeļi nolaidīsies (nāves brīdī sakot): "Nebaidieties un nebēdājaties! Un priecājaties par Paradīzi, kura jums bija apsolīta."" [Kurāns, 41:30] un teica: „Nudien, tie ir tie, kuri turējās taisni savā pakļautībā pret Dievu, un neizlocījās līdzīgi kā viltīgas lapsas.”
Hasans (ra) nodod, ka viņš teica: „Ja uz tevis paskatīsies šeitons un ieraudzīs, ka esi nelokāms savā pakļautībā Dievam, tad viņš uzsauks tev divas, trīs reizes, bet pēc tam novērsīsies no tevis un vairāk tevi netraucēs. Ja šeitons ieraudzīs, ka tu gan pakļaujies Dievam, gan nepakļaujies Viņam – virzīs viņš uz Tevi savas iekāres un cerības.”
Esiet stipras un nelokāmas savā pakļautībā Dievam (s.w.t.), ejiet Taisno ceļu bez dažādiem maldiem: „...Ticīgie, vērsieties jūs visi pie Dieva, lai jūs varētu iegūt svētlaimi.” [Kurāns, 24:31]
6. Mēs dzirdam un pakļaujamies!
Saņemot sava Kunga ziņojumu, patiess muslims tūlīt pat sāks to pielietot savā dzīvē, pildīs to ar mīlestību un pakļautību Islāmam. Pie tam muslims izrāda padevību un pakļaušanos Sunnai, nepievēršot uzmanību nomaldījušos ļaužu pūļiem, kuri nesaprot savu patieso stāvokli un ignorē likteni, kas viņus sagaida.
Dievs (s.w.t.) neatzīst to cilvēku ticību, kuri izvairās no pakļaušanās Viņam (s.w.t.) un Viņa Pravietim (s.a.w.s.). Visaugstais teica: „Viņi saka: “Mēs ticam Dievam un Vēstnesim, un paklausām,” bet pēc tam daļa novēršas. Viņi nav no ticīgajiem. Un kad viņi tiek saukti pie Dieva un Viņa Vēstneša, lai viņš varētu tiesāt starp viņiem, daļa no viņiem atsakās.” [Kurāns: 24:47-48]
Tālāk, Visaugstais, Slava Viņam, teica: „Ticīgo atbilde, kad saukti pie Dieva un Viņa Vēstneša, lai viņš tiesātu starp viņiem: “Mēs dzirdam un pakļaujamies!” Un tie ir viņi, kuri veiksmīgie.” [Kurāns, 24: 51-52]
Sūrā al-Nūr (Gaisma) ir teikts: „...un apvilkt savus apklājus pār Džujubihinna (t.i., viņu ķermeņiem, kakliem, krūtīm un varbūt iekļaujot seju)...” [Kurāns, 24:31]
Pēc šīs sūras ansāru vīrieši atgriezās mājās pie savām sievām un sāka viņām lasīt to ko sūtīja Dievs (s.w.t.). Katrs ansāru vīrietis lasīja to savai sievai, meitai, māsai un katrai radiniecei. Izdzirdējušas to, sievietes ieplēsa savus lakatus un pārvilka tos sev pāri, ticot un cenšoties izpildīt ziņojumu, kuru atsūtīja Dievs (s.w.t.) no Savas Grāmatas. Ietinušās apmetņos viņas nostājās aiz Dieva Pravieša (s.a.w.s.) un izskatījās kā melnas vārnas.
Tātad, nav alternatīvas Dieva (s.w.t.) pavēlei un to ir nepieciešams izpildīt bez mazākās svārstīšanās.
Nožēlo, māsa-muslima! Nožēlas atlikšana arī skaitās grēks, kuram vajag nožēlu. Atkārto vārdus, kurus teica Mozus: „…pie Tevis steidzos, Kungs, lai Tu būtu apmierināts.” [Kurāns, 20:84]. Tāpat saki to, ko agrāk teica ticīgie muslimi un muslimas: „„Mēs dzirdam un paklausām! Tavu piedošanu prasām, mūsu Kungs! Un tik pie Tevis ir atgriešanās!”” [Kurāns, 2:285]
Un nobeigumā visi slavinājumi Dievam, visu pasauļu Kungam!
