islāms
Dieva norādītie likumi padevīgo dzīvesveidam:
- Varas un politikas likumi
- Islāma valsts uzbūve
- Kara likumi
- Krimināllikumi
- Citi
- Ekonomikas likumi
- Dzīves gājuma likumi
- Piedzimšana
- Precības vai laulības šķiršana
- Apbedīšana un mantojums
- Svētki un īpašas dienas
- Pārtikas ieguve un patērēšana
- Apģērbs, izskats un saskarsme
- Tīrība un higiēna
- Dažādi
Augstpapēžu kurpes: Vai atļautas?
AbdulMāliks ibn Ahmads Ar-Ramadānī
Tulkojis Salmāns Petrovs, www.umma.lv
Visaugstākais Allāhs saka:
Un lai viņas nesit ar savām kājām, lai dotu zināt par tām rotām, kuras viņas slēpj. Un vērsieties pie Allāha ar nožēlu visi kopā, ak, ticīgie, lai jūs taptu veiksmīgi. [Kurāns 24:31]
Ibn Kasīrs savā tafsīrā teica:
“Pirmsislāma tumsonības laikā sieviete ar riņķiem uz kājām, kurus nevarēja sadzirdēt, ejot pa ielu uzsita ar savu kāju pa zemi, lai vīrieši sadzirdētu to skaņu. Un tāpēc Allāhs aizliedza darīt ko līdzīgu ticīgajām sievietēm. Tad, kad viņai bija vēl kāda paslēpta rota uz kājas, sieviete veica kustības, kuras atklāja to, kas nebija redzams. Un arī tas paiet zem šī aizlieguma.”
Juridiskais statuss, kuru zinātnieki ieguva no šīs zīmes, ir pamatnorādījums uz “ceļu slēgšanu”.
[Tulkotāja piezīme: Saddu az-zarāia (سد الذرائع) ir fikha pamatu termins. Tā ir to atļauto lietu aizliegšana, kuras pašas par sevi nav aizliegtas, bet tās noved līdz aizliegtajam. Tas ir viens no faktoriem, kas ietekmē juridiskus statusus, kas šajā piemērā ir skaidri redzams.]
Ibn Kojjims savā darbā “Ialām al-muvakkiīn” (3/110) minēja 99 piemērus, kuri norāda uz “ceļu slēgšanu”, un teica pie otrā:
“Un Allāhs aizliedza viņām sist ar kājām, pat, ja tas pats par sevi ir atļauts, lai tas nekļūtu par iemeslu tam, ka vīrieši dzirdēs kāju rotu skaņu un tas izsauks vīriešos iekāri pēc viņām.”
Nav šaubu par to, ka šis aizliegums ietver arī tās augstpapēžu kurpes, kuras sievietes nēsā mūsdienās, jo vairāk, ja staigāšana tajos rada skaņu, kura pievērš uzmanību. Pastāstīja Imāms Muslims (2252) un Ahmads (3/40) no Abū Saīda Al-Khudarī no Pravieša, miers viņam un Dieva svētība, kurš teica: “Īsa auguma sieviete no Izraēla bērniem staigāja kopā ar divām gara auguma sievietēm no abām pusēm. Viņa piestiprināja pie kājām koka klučus ar savienotu noslēgtu zelta gredzenu, iesmaržojot to ar muskusu; un tās ir pašas labākās smaržas. Šādi viņa staigāja starp divām gara auguma sievietēm un vīrieši viņu neatpazina. Ejot viņa darīja ar roku šādi,” un pamāja ar plaukstu. Kā arī citā autentiskā versijā, kuru pastāsta Ahmads, (3/46) ka Al-Mustamirrs, kurš ir viens no tiem, kurš pastāsta šo hadīsu, teica: “Ar savu kreisās rokas mazo pirkstiņu, kuru viņa kustināja, nekustinot pārējos, bet saspiežot tos.”
(..)
Un katrs, kas redz sievieti staigājam uz augstiem papēžiem, saprot iemeslu, kāpēc Pravietis, miers viņam un Dieva svētība, to ir teicis. Augstais papēdis liek sievietei izmainīt savu gaitu, pat, ja viņa pati to nejūt un neredz, kā arī izmaina viņas stāju, pat, ja viņa nekustīgi stāv, tāpēc, ka augtais papēdis liek krūtīm un dibenam izvirzīties; vai tad ir sievietes augumā kaut kas vēl izaicinošāks par to? Apavu speciālisti studē to, kā panākt ar šāda veida apaviem vēl lielāku vīriešu uzmanību, un ar tādu nolūku tos apavus arī ražo. Daļa māsu nepievērš tam uzmanību, kad ir skaidri zināms, ka šāda veida kurpēm tiek pievērsta ļoti liela uzmanība prostitūcijas biznesā.
Dažas šīs hadīsa versijas izskaidro, ka Pravietis, miers viņam un Dieva svētība, teica to brīdinājuma kontekstā, brīdinot no sieviešu kārdinājuma. Imāms Ahmads pastāsta šo hadīsu citā vietā ar citiem vārdiem: no Abū Saīda Al-Khudarī, ka Pravietis, miers viņam un Dieva svētība, pieminēja šo dzīvi un teica: “Šī dzīve ir zaļa un salda, tāpēc esiet uzmanīgi ar to, esiet uzmanīgi arī ar sievietēm,” pēc tam viņš minēja trīs sievietes no Izraēla bērniem: divas gara auguma un atpazīstamas un vienu īsa auguma sievieti, kura nebija atpazīstama. Viņa piestiprināja pie kājām koka klučus un piestiprināja pie tiem riņķi, iesmaržojot to ar labākajām smaržām – muskusu – un uztaisot tam slēdzeni. Pēc tam, ejot garām cilvēkiem vai kādam saietam, pavēra un kustināja savu apģērbu, lai izplatītu smaržas.
Šeikhs Al-Albānī darbā “Silsila As-Sahīha” (486) minēja šo hadīsu un teica: “Ieguvums no hadīsa: šajā hadīsā ir skaidrs norādījums uz to, ka uzvilkt to, kas pievērš viņām skatienu, ir netiklu sieviešu ieradums. Pie tā attiecas arī tas, kas tagad ir izplatīts – augstpapēžu kurpju nēsāšana, īpaši tādu, kurām ir metāla zole, lai, liekot papēdi pie zemes, tas klaudzētu vēl vairāk. Un visticamāk to ir izdomājuši ebreji, kā uz to norāda šis hadīss. Tāpēc muslimām ir jāizvairās no tāda veida apaviem. Un Allāham jāprasa palīdzība.”
Un tas norāda uz to, ka sievietes, kuras nēsā augstpapēžu kurpes, kā arī iesmaržojas, izejot no mājas, rada ar to kārdinājumu. Vairākums sieviešu cieš no šāda veida apaviem, nodarot kaitējumu savam ķermenim, – stipras sāpes pēdās un mugurkaulā –, bet pacietīgi to panes, jo viņām ir cits mērķis, kuru viņas vēlas sasniegt; bet vai viņas spēs paciest uguni Augšāmcelšanās dienā?
Allāhs teica:
Viņi ir tie, kas nopirka maldus par vadību un sodu par piedošanu. Cik daudz viņi ir gatavi paciest Uguni! [Kurāns 2:175]
Allāh, glāb muslimu sievietes no visa ļauna!
[No o Abdul-Mālika ibn Ahmada Ar-Ramadānī grāmatas "Min kulli sūratin fāidatun", 167-169. lpp.]
