


Dieva norādītie likumi padevīgo dzīvesveidam:
Santa komentējot rakstu "Hidžāba jautājums - apspiešana vai atbrīvošana" raksta:
Ta jau sanāk, ka sievietēm jācieš par to kādas Dievs viņas radījis apsedzoties tikai tāpēc, lai vīrietis (ideāli izveidotais, pareizais, kuram nav jāaizsedzas, kuram nav nekādu ierobežojumu ne sabiedrībā, ne darbā..... )neāpgrēcinātos... labāk, lai muslimu vīrieši aizsedz savas acis un tad nebūs jābaidās, kad kāds sagrēkosies. viss islāms ir balstīts tikai uz to lai apklusinātu sievietes, jo vīrietis ir un izmanto savu fizisko spēku, lai būtu, ko IZVAROT, IZMANTOT, NOGALINĀT, APRECĒT CITU- paverdzināt, jo var būt 4 sievas. visas šitās atrunas par vienlīdzību utt...
Salmāna atbilde:
Labdien, Santa!
Atbildot uz jūsu komentāru jāsaka, ka jūsu izteicieni liecina par to, ka esat kļuvusi par masu mediju un orientālistu upuri, kuri ar nodomu karot pret Islāmu pasniedz to tādu, kādu to redzat jūs. Apgalvojumi jūsu komentārā neatbilst Islāma mācībai, un pat vairāk – Islāms māca pretēju.
Ja jūs saskatāt sievietes ciešanas tajā, ka Dievs viņu ir radījis skaistu, pievilcīgu un iegribu izraisošu, tad kāpēc jūs neminējāt, ka arī vesels vīrietis cieš no tā, ka Dievs viņu radījis mazāk savaldīgu un vienmēr domājošu par sievieti vai cieš no tā, ka tika radīts fiziski spēcīgāks un tāpēc visi fiziski darbi mierā vai karā jāizpilda viņam? Kāpēc neminējāt to, ka nabaga vīrietim jāuztur visa sava ģimene? Patiesība ir tāda, ka jūs apgalvojāt tikai to, ko jūs vēlējāties apgalvot, un noklusējat par to, ko atklāt jums nepatīk, jo godīgā ieskatā jums kļūtu skaidrs, ka maldāties.
Dievs radīja vīrieti ideāli izveidotu, un tieši tāpat radīja arī sievieti – ideāli izveidotu [95:4]. Sieviete un vīrietis ir radīti viens otram, vīrietis sievietei, un sieviete vīrietim [2:187].
Vīrietim ir jāaizsedz tās vietas, kuras izraisa kārdinājumu, tāpat arī sievietei jāaizsedz tās vietas, kuras to izraisa. Tas, ka sievietes ķermenis izraisa daudz lielāku kārdinājumu par vīrieša ķermeni, ir skaidrs bez jebkādas analīzes. Visiem zināms, ka vīriešus kopumā visvairāk kārdina tieši sievietes ķermenis, bet sievietes kopumā visvairāk kārdina vīrieša attieksme, uzvedība un citas darbības vai īpašības, un viņa ķermenim ir sekundāra loma. Adekvātā sabiedrības būvēšanā tas jāņem vērā. Jūsu piedāvātā vienlīdzība ķermeņa neatsegšanā neatrisina masturbācijas, norūpēšanās, perversiju, izvirtības, izvarošanas un nelaimīgas pēkšņas mīlestības jautājumus, kurus risina Islāma sabiedrības modelis. Ir smieklīgi iedomāties, kā pastāvētu sabiedrība, ja vīrietim būtu jāaizver acis, lai neieraudzītu sievieti. Sievietes ir visur, un izvairoties no to ieraudzīšanas vīrietim būtu jāapstājas, lai neieskrietu stabā vai kādā gājējā. Ko vīrietis darītu, vadot mašīnu, pārdodot kioskā žurnālus, iekāpjot autobusā vai klausoties lektores lekciju universitātē?
Ierobežojumi sabiedrībā ir gan vīrietim, gan sievietei. Vīrietim nav atļauts palikt vienam ar svešu sievieti, tāpat arī sievietei nav atļauts palikt vienai ar svešu vīrieti. Viss tas, kas ir aizliegts sievietei attiecībā uz svešu vīrieti, ir aizliegts arī vīrietim attiecībā uz svešu sievieti.
Tāpēc arī ierobežojumi darbā ir pavisam loģiski un abpusēji, tie tieši pamatojas uz aizlieguma svešiem vīriešiem tieši kontaktēties ar svešām sievietēm. Sievietei nav atļauts strādāt ciešā kolektīvā ar vīriešiem un tieši tāpat vīrietim nav atļauts strādāt ciešā kolektīvā ar sievietēm. Sieviete nestrādā par skolotāju vīriešu universitātē, un vīrietis nestrādā slimnīcas sieviešu nodalījumā.
Sabiedrības sistēma izmanto katra dzimuma īpašības un piemēro abiem atbilstošu darbu. Nepastāv nevienas sabiedrības, kurā sākot ar armijas karavīra, beidzot ar krāvēja amatu, to ieņemtu vairāk sieviešu, nekā vīriešu. Statistika pat ne tuvu nepietuvina sieviešu skaitu un vīriešu skaitu līdzīgos amatos. Iecelšana līdzīgos amatos izraisa arī zināmu risku un produktivitātes samazināšanos, kas saistīts ar sievietes fizioloģiskām pārmaiņām katru mēnesi, grūtniecību un vispārēju fizisku neatbilstību smagam vai vidēji smagam fiziskam darbam. Sabiedrība piedāvā cik uziet sievietei atbilstošu amatu, sākot ar bērnu audzinātājas, beidzot ar datorspeciālistu vai profesionāla tulka amatiem.
Viss Islāms balstās tikai uz viendievību – ticību vienam Dievam, kuram nav līdzdalībnieku ne Viņa darbos, ne arī tiek pielīdzināti kādi starpnieki un līdzdalībnieku cilvēku kalpošanā Viņam.
Islāms neapklusina sievieti, tai ir atļauts izteikties jebkur un jebkad, pārstāvēt savu pamatotu viedokli un izteikties.
Daži piemēri:
Pastāstīja Āiša: "Pie Allāha pravieša, miers viņam un Dieva svētība, vienreiz atnāca jauniete un sacīja: "Allāha pravieti! Mans tēvs izdeva mani pie sava brāļa dēla, lai uzlabotu savu materiālo stāvokli, bet tas notika pret manu gribu." Pravietis deva viņai pašai izvēlēties, un viņa sacīja: "Es pieņēmu to, ko izdarīja tēvs, taču es gribēju, lai visas sievietes zina, ka tēvi neko šajā lietā nevar uzspiest!"" [Ahmad (25087), Arnāūt un Albānī klasificēja kā autentisku]
Umar ibn Khattāb (trešais Islāma khalifāta valdnieks) sacīja: "Nepārspīlējiet sieviešu pūros! (neprasiet vīriešiem pārāk lielu pūru)" Tad kāda sieviete atbildēja: "Tu to nedrīksti darīt, Umar! Patiesi, Allāhs sacīja: "Un [ja] jūs iedevāt vienai no viņām veselu kaudzi, neņemiet neko no tā." Un Umar atbildēja: "Sieviete oponēja Umaru un uzvarēja strīdā." [Musnad Abd Ar-Razzāk As-San`ānī 10420]
Tas, kādās reliģijās sievieti aicina apklusināt un paverdzināt un kādās ne, lasiet šajā darbā.
Fiziska spēka pielietošanai nav nekāda pamata Islāma likumdošanā. Fiziskais spēks nav arguments, lai ar to piešķirtu sev jaunas tiesības. Izvarošana ir liels grēks, par kuru var būt piemērots nāvessods, atšķirībā no tām sabiedrībām, kuras likumdošana provocē izvarošanas gadījumu pieaugumu un atvieglo izvarošanas ceļus. Nogalināšana ir tik pat liels grēks, par kuru arī tiek piemērots nāvessods, ja upura ģimene nepiedod slepkavam viņa noziegumu.
Kāds ir sakars starp poligāmiju un paverdzināšanu? Kurā brīdī sieviete, kuras vīrs apprec vēl vienu sievieti, kļūst par verdzeni vai izpaužas paverdzināšana? Poligāmija Islāmā ir ierobežota līdz 4 sievām, turpretim kristietībā un jūdaisma ierobežojums nepastāv vispār. Tas de facto nepastāv arī Rietumos, jo vairāk, Rietumi pat de jure atzīst vīrieša tiesības neprecēties vispār, bet dzīvot ar vairākām mīļākām piegulētājām, un par to Rietumu likumdošana neparedz ne sodu, ne arī jebkādu vīrieša atbildību. Ja vīrietis tomēr apprec vienu, tad likumdošana nekā neierobežo viņa tiesības vairot mīļāko skaitu, tāpēc arī vairāk nekā pusē Rietumu izveidotās ģimenēs (atskaitot nereģistrētus sakarus) viens no kopdzīves biedriem to pārkāpj un dzīvo poligāmi.
Islāms, savukārt, paredz vienlīdzīgu uzturēšanu, attieksmi un atbildību, gadījumā, ja vīrietis izvēlas apprecēt vairākas sievietes. Un absolūts vīriešu vairākums nevar atļauties vairāk par vienu, jo katrai ir jāpiedāvā sava dzīves vieta, jāuztur tāpat kā sevi un jāveltī pietiekoši daudz laika.
Un par vienlīdzību arī. Neviens nesaka, ka Islāms sludina pilnīgu vienlīdzību starp vīrieti un sievieti. To arī nevar iedomāties, jo pilnīga vienlīdzība var būt tikai starp pilnīgi vienādiem tipiem, vai tikai tajās īpašībās, kurās abi tipi ir vienādi. Nevajag būt par fizioloģijas, anatomijas vai socioloģijas doktoru, lai redzētu, ka starp vīrieti un sievieti ir vairāk atšķirīga nekā kopīga. Vīriešu skaitu bērnu dārzu audzinātāju amatā vai sieviešu skaitu kaujas rotās salīdzinot ar pretēja dzimuma pārākumu var pielīdzināt nullei, par ja atradīsies 1 vai 2 izņēmumi.
Par diskrimināciju var runāt tad, ja kādai no pusēm nepiešķir tādas pašas tiesības un pienākumus, kurus piešķir identiskai pusei, kuras tajā vieno identiska īpašība. Tāpēc Islāmā pastāv absolūta vienlīdzība starp vīrieti un vīrieti, starp sievieti un sievieti, bet nepastāv starp vīrieti un sievieti viņu atšķirību dēļ, kas arī liedz to saukt par diskrimināciju. Islāms dod katram no dzimumiem viņam atbilstošus pienākumus un tiesības. Vīriešiem raksturīgās īpašības ir atbildība, drosme, fiziskais spēks, morāla un fiziska izturība un spēja ietekmēt citus. Sievietēm raksturīgās īpašības ir maigums, sievišķīgums, rūpes, gādība, audzināšana, kopšana, pieskatīšana u.t.t. Atbilstoši tam katram no dzimumiem tiek piešķirta sava loma sabiedrībā, izmantojot abu dzimumu stiprāko potenciālu lielākai lietderībai un produktivitātei.
Vienmēr pārsteidz, kad sievietes sūdzas par diskrimināciju Islāmā, taču viņas aizmirst objektīvi paskatīties uz vīriešu stāvokli. Nekad mūžā jūs nesatiksiet vīrieti, kurš sūdzētos par vīriešu diskrimināciju sakot, ka vīrietim ir jāiet karā, bet sievietei ne, vīrietim jāuztur sava sieva, bet sievai nav jāuztur ne sevi, ne savs vīrs; vīrietim jāuztur savi bērni neatkarīgi no laulības pastāvēšanas spēkā vai šķiršanas, vīrietim, kurš nopērk sev apģērbu vai pārtiku, jānopērk tāds pats apģērbs vai pārtika sievai; vīrietim jāizpilda visi smagi fiziski darbi bieži sākot ar savas mājas būvēšanu, kurā dzīvos arī viņa sieva.
Sieviete tiek aprūpēta no viņas dzimšanas dienas līdz pat nāvei. Kad piedzimst meitiņa, par viņu rūpējas un uztur tēvs un viņa pienākums ir aprūpēt viņu un gādāt. Kad viņa izaug, viņa iziet pie vīra un vīrs sāk viņu uzturēt pilnīgi un apgādā viņu ar visu to, ar ko apgādā sevi. Ja notiek šķiršanās vai nomirst vīrs, sieviete atgriežas tēva mājā, kur tiek aprūpēta, ja tēva namā nav līdzekļu viņu aprūpēt, sievieti sāk uzturēt Islāma valsts kase. Un pēc tā visa skan pārmetumi par to, ka ģimenē galvenais ir vīrietis, un ejot ārā tai jāuzvelk svārki un jāapsedz galva, tā it kā tā būtu traģēdija!
Atgriežoties pie apsūdzībām zvērīgā attieksmē pret sievietēm, jāmin Islāma skatījums uz attieksmi pret sievieti vai sievu:
Visaugstākais Allāhs saka Kurānā:
Un dzīvojiet ar viņām (sievām) pa godam. Un ja viņas jums nepatiks, tad – varbūt jums kaut kas nepatīk (viņās), bet Allāhs ielika tajā daudz laba. [4:19]
Un viņām pienākas pa godam tik pat, cik tiek prasīts no viņām. [2:228] (viņu pienākumi un tiesības ir sabalansētas vienādi)
Pravietis, miers viņam un Dieva svētība, sacīja: "Pieņemiet [manu] pamācību izturēties pret sievietēm labi!" [Bukhārī 5186]
Pravietis, miers viņam un Dieva svētība, sacīja: "Pilnīgāka ticība ir tam ticīgajam, kuram ir labāks raksturs, un labāki no jums ir tie, kuri vislabāk izturas pret [savām] sievām!" [Tirmizī 1162, Tirmizī un Albānī klasificēja kā labu un autentisku]
Pravietis, miers viņam un Dieva svētība, sacīja: "Tas, kuram būs trīs meitas, un viņš viņas sargās, pietiekoši aprūpēs un izturēsies ar žēlastību, tam noteikti būs jāieiet paradīzē", kāds no tautas sacīja: "Un divas arī, pravieti?" un viņš atbildēja: "Un divas arī!" [Bukhārī, Al-adab al-mufrad, Albānī klasificēja kā autentisku.]
Pravietis, miers viņam un Dieva svētība, sacīja: "Labākais no jums ir tas, kurš vislabāk izturas pret savu ģimeni. Un es vislabāk no jums izturos pret savu ģimeni." [Ibn Mādžah 1977 u.c. Albānī klasificēja kā autentisku]