islāms
Dažādi temati:
Islāms un sports
Atijja Sakrs, bijušais Al-Azhar fatvu komitejas vadītājs
Tulkojusi Ruqaya
Sievietes var savam priekam, veselībai vai jautrībai nodarboties ar sportu, bet tam nav jāpārkāpj kādi Islāma aizliegumi.
Ir nepareizi Islāma avotos lasāmo Āišas skriešanos ar Muhammeds (lai viņam Dieva svētība un miers) interpretēt kā atļauju sieviešu olimpiskajiem spēlēm un tamlīdzīgām publiskām sacensībām. To skriešanos neredzēja neviens cits, izņemot vīru un sievu.
Ir plaši atzīts, ka liela daļa skatītāju iet vērot daudzas sieviešu sporta sacensības (piemēram, pludmales volejbolu) tikai, lai skatītos uz kailajiem ķermeņiem, kurus izrāda lēkājošās plikadīdas.
Ja tā paskatās, tad Islāmā ir daudzas sporta iezīmes. Patiesi, liels skaits Islāma pienākumu ietver fiziskas aktivitātes papildus garīgajām. Piemēram, lūgšana ir tikpat labi kā garīga attīrīšanās ir arī kustības ķermenim. Arī hadžs ietver fizisku piepūli daudzos tā rituālos. Daudzas sociālās aktivitātes Islāmā var tikt uzskatītas par fiziskiem ķermeņa vingrinājumiem un par veidu kā uzlabot veselību.
Tālāk ir uzskaitīti sporta veidi vai fiziskas aktivitātes ar kurām nodarbojās agrīnie muslimi:
1. Skriešana.
Ar skriešanos viņi vingrinājās džihādam, fiziskai izturībai ceļojot vai medījot vai citādi iegūstot pārtiku. Dažkārt skriešanās bija tikai jautrībai.
Ahmads ibn Hanbals ziņoja, ka Pravietis sacentās ātrskriešanā ar Āišu, bet viņa viņu pārspēja un distancē atskrēja ātrāk. Pēc gada viņiem notika tādas pašas sacensības, kurās viņš uzvarēja. Par to viņš teica: “Šī reize atlīdzina par to otru.” Dažas šī paša hadīsa versijas piebilst, ka viņš uzvarēja otrajā reizē tādēļ, ka Āiša bija pieņēmusies svarā.
2. Jāšana un jāšanas sacensības.
Arābi bija slaveni ar savu mākslu jāt ar zirgiem. Kad bērni sasniedza 8 gadu vecumu, bija ierasts viņiem mācīt kā jāt ar zirgu. Kurānā Allāhs atsaucas uz jāšanu ar zirgiem kara laikā:
“1. Zvēru pie zirgiem skrienošiem elsojot,
2. Pie izšķilošiem dzirksteles sitot ar nagiem,
3. Pie uzbrūkošiem rītā!
4. Uzreiz ar to paceļot putekļus,
5. Tūdaļ ieskrienot ar tiem ienaidnieku grupas vidū! .” (Al-‘Ādijāt 100:1-5)
Zirgi ir svarīgi arī miera laikā. Allāhs saka: “[Viņš radīja] arī zirgus, mūļus un ēzeļus, lai jūs brauktu uz tiem, un kā rotājumu. Un Viņš rada arī to, ko jūs nezināt..” (An-Nahl 16:8)
Allāhs ir arī ieteicis pravietim Muhammedam (lai viņam Dieva svētība un miers) rūpēties par zirgiem:
“Un sagatavojiet pret viņiem visu spēku, kuru varēsiet, un visus kaujas zirgus,” (Al-Anfāl 8:60)
Ir ziņas, ka Pravietis ir rīkojis zirgu jāšanas sacensības posmā no Al-Hafj' līdz Sānijat Al-Vada (apmēram 6 vai 7 jūdzes no Medīnas).
Sohīh Muslim ir teikts, ka Allāha Sūtnis teica: “Jājiet ar zirgiem, jo tie ir mantojums no jūsu tēva Ismāīla.” Arī Sohīh Al-Bukhārī ir teikts, ka pravietis ir piedalījies sacensībās, jājot ar savu nepārspējamo kamieļmāti Al-Adba.
Taču reizi kāds beduīns jāja ar jaunu kamieli, kas sacensībās pārspēja Al-Adba. Zaudējums sarūgtināja muslimus, bet pravietis teica: “Tas ir Allāha likums, kas nones lejā jebko, kas augstu paceļas šajā pasaulē.”
3. Loka šaušana.
Vairāki hadīsi rāda, ka šis sports bija populārs agrīno muslimu vidū. Ukba ibn Āmirs teica: “Es dzirdēju Allāha Vēstnesi, kamēr viņš bija minbarā (kancelē), sakām: ‘Ājā, [“Un sagatavojiet pret viņiem visu spēku, kuru varēsiet, un visus kaujas zirgus,”] vārds spēks nozīmē lokus.’”
Salama ibn Al-Akva stāstīja, ka Pravietis gāja garām dažiem cilvēkiem no Banū Aslam cilts, kas trenējās loka šaušanā. Pravietis teica: “Ismāīla bērni! Vingrinieties loka šaušanā, jo jūsu tēvs Ismāīls bija izcils loka šāvējs. Turpiniet šaut bultas un es esmu ar (komandu) Banu tādu un tādu.” Viena grupa pārtrauca šaut, tāpēc Pravietis jautāja: “Kāpēc jūs nešaujat?” Viņi atbildēja: “Kāpēc mums jāšauj, ja tu esi ar viņiem (tas ir, viņu pusē)?” Par to, Pravietis atbildēja: “Šaujiet un es esmu ar jums visiem.” (Al-Bukhārī, Muslim)
4. Paukošana.
Arābi zināja sporta veidu ar nosaukumu Niqaf, kas īstenībā ir paukošanas, kāda tā pazīstama mūsdienās, sākums. Viena no tā formām bija īpaša deja, kam Pravietis bija aculiecinieks, kad to etiopieši dejoja masdžidā. Šis Niqaf ietver dažas kustības, ko veica ar bultām. Hadīsā, ko sniedza Abū Salama, šie etiopieši spēlējās ar saviem šķēpiem.
5. Cīkstēšanās.
Pravietis cīkstējās ar vairākiem vīriešiem, viens no tiem bija Rukana ibn Abd Jazīd ibn Hāšim ibn Abdul-Muttolib, kas bija prasmīgs cīkstonis. Ibn Ishaks stāstīja par Rukana: “Reiz pravietis satika viņu vienu uz Mekas kalnu takas, par ko viņš viņam teica: ‘Ak, Rukana! Vai tu nebaidīsies no Allāha un piekritīsi tam, uz ko es tevi aicināšu?’ Rukana atbildēja: ‘Muhamed! Vai tev ir pierādījumi, lai apliecinātu patiesīgumu?’ Tad pravietis teica: ‘Ja es pārspēšu tevi cīņā, vai tu ticēsi Allāham un viņa Vēstnesim?’ Vīrietis atbildēja: ‘Jā.’ Pravietis cīkstējās un uzvarēja viņu. Rukana bija pārsteigts un lūdza Pravieti atbrīvot viņu no viņu vienošanās, un vēlreiz cīnīties. Tā viņi vēl divas reizes atkārtoti cīnījās, bet pravietis atkal viņu vinnēja. Rukana bija pārsteigts un teica: ‘Tas ir tiešām ļoti dīvaini!’ Tad, viņš nekavējoties pieņēma Islāmu.” Citi stāstījumi apgalvo, ka viņš apskāva Islāmu pēc sacensībām Mekā. (Al-Hakīm, Abū Dāvūds un At-Tirmizī)
6. Svarcelšana.
Tā arābiem bija pazīstama kā Rab, kurā vīrieši vingrinājās ceļot akmeni ar savām rokām, lai parādītu, cik stipri viņi bija. Starp tiem, kas bija slaveni ar savu spēku, bija Alī ibn Abī Tolibs. Khaibar kaujā pēc vairoga pazaudēšanas viņš izmantoja durvis kā vairogu. Pārsteidzoši, ka tās durvis bija pārāk smagas nešanai septiņiem cilvēkiem. (Ar-Raud Al-Anif, sējums. 2, lapa 239.)
7. Augstlēkšana.
Tā bija pazīstama arābiem kā Al-Qafizi. Šajā sporta veidā, spēlētāji mēdza nolikt koka gabalu, lai pār to lēktu, un spēlei bija īpaši noteikumi. (“Ujūn Al-Akhbar” pēc Ibn Kuteiba, sējums. 1, lapa. 133.)
8. Akmens sviešana.
Tās noteikumi ir minēti arābu literatūras grāmatās.. Al-Hārisa ibn Nafī ziņoja: “Es mēdzu spēlēt ar Al-Hasanu un Al-Huseinu (pravieša mazdēli) ar Madahi (apaļiem akmeņiem). Spēle noritēja šādi: tika izrakts caurums; sacensību dalībnieki meta savus akmeņus mēģinot trāpīt caurumos, un vinnētājs bija tas, kura akmens trāpīja caurumā. Saīds ibn Al-Museijabs jautāja par šo spēli, un viņš to uzskatīja par atļautu.”
9. Peldēšana.
Ata ibn Abī Rabahs stāstīja, ka viņš redzēja Džābiru ibn Abdullāhu un Džābiru ibn Umeiru Al-Ansārī, kad tie vingrinājās šaušanā, bet vienam no viņiem kļuva garlaicīgi, tāpēc otrs viņam teica: “Vai tev ir garlaicīgi? Es dzirdēju Allāha Vēstnesi sakām: ‘Visas lietas, kurās nav Allāha atcerēšanās, ir vieglprātība un tukša spēle izņemot četras lietas, un viņš nosauca otra mācīšanu peldēt.’ (At-Tabarānī)
Ibn Abbāss teica: “Reiz, Umars ibn Al-Khattobs man teica: ‘Sacentīsimies ūdenī un redzēsim, kurš var aizturēt elpu zem ūdens ilgāk nekā otrs.’”
Tā mēs redzam, ka daži sporta veidi tiek ieteikti Islāmā. Vienlaikus jāatceras, ka sports neatceļ vīriešu un sieviešu apģērba prasības.
Lai Allāhs vada mūs pretī tam, kas ir pareizi, āmīn.
