islāms
Dažādi temati:
Vai Islāmā ir aizliegta mūzika?
Research Committee of IslamToday
Tulkojis Ahmeds.
Abū Māliks Al-Ašarī ziņoja: „“Es dzirdēju Dieva Vēstnesi sakot: “Būs grupa no maniem ļaudīm, kas atļaus priekš sevis pirmslaulības un ārpuslaulības sakarus, zīdu, apreibinošos līdzekļus un mūzikas instrumentus.””
[Tulkotāja piezīme: Islāmā vīrietim nav atļauts valkāt zīda apģērbu, izņemot, ja viņam ir alerģija pret cita veida materiāliem. Sievietēm ir atļauts valkāt zīdu.]
Šis ir autentisks hadīss. Tas ir iekļauts Al-Bukhārī autentisko hadīsu krājumā kā piekārtais ziņojums (mu`allaq) ar numuru 5590. Ibn Hadžars Al-Asqalānī izpētīja šo hadīsu un parādīja tam deviņas pilnībā derīgas ziņotāju ķēdes.
Mūzikas gadījumā visi Islāma zinātnieki ir vienisprātis, ka noteikti ir aizliegta tāda mūzika, kura ir saistīta ar alkoholu (vai citām apreibinošām vielām), samaitātību, nepieklājību un citu neislāmisku uzvedību. Tomēr ir viedokļu atšķirības par gadījumiem, kad mūzika nav saistīta ar šīm negatīvajām lietām.
Absolūtais vairākums Islāmā zinātnieku aizliedz mūziku un mūzikas instrumentus kā tādus, pat ja tiem nav saiknes ar uzskaitītajām negatīvajām lietām. Ir vairāki hadīsi, kas izsakās par mūziku negatīvi, ieskaitot jau minēto Abū Mālika Al-Ašārī ziņoto no Bukhārī autentisko hadīsu krājuma: „Es dzirdēju Dieva Vēstnesi sakot: “Būs grupa no maniem ļaudīm, kas atļaus priekš sevis pirmslaulības un ārpuslaulības sakarus, zīdu, apreibinošos līdzekļus un mūzikas instrumentus.””
Vairums Islāma zinātnieku skaidro šo nešaubīgi autentisko hadīsu kā norādošu uz mūzikas aizliegumu. Tas ir pašsaprotams no šī hadīsa teksta. Vārds ‘atļaus’ norāda uz sākotnējo aizliegumu. Tāpat hadīsā mūzika ir minēta kopā ar citām lietām, kuras ‘atļaus’, bet kuras ir skaidri aizliegtas. Tas rada priekšstatu, ka mūzikas instrumenti tiek vērtēti tāpat kā uzskaitītie aizliegumi.
Visās četrās Islāma skolās (Hanafītu, Šāfiītu, Mālikītu un Hanbalītu mazhabi), absolūtais vairākums zinātnieku aizliedz mūziku. Viņi redz šo hadīsu kā pamatu vispārīgam mūzikas aizliegumam.
Savukārt, ir citi hadīsi, kuri vēsta par sievietēm, kas svētkos sit daff tamburīnu. Šie gadījumi tiek vērtēti kā specifiski izņēmumi no vispārīgā aizlieguma. Sunna atzīst šos izņēmumus kā attiecināmus tikai un vienīgi uz dziedāšanu un daffa sišanu.
[Tulkotāja piezīme: Daffs ir vienkāršs vienmembrānas tamburīns, kuram nav ne zvaniņu, ne zvārguļu.]
Zinātnieki, kuri aizliedz mūziku, atzīst šo izņēmumu. Tomēr, viņu viedokļi atšķiras attiecībā uz to, ko šis izņēmums sevī ietver. Daļa šo izņēmumu redz kā vispārēju un vērtē, ka gan sievietēm, gan vīriešiem ir atļauts sist daffu jebkuros gadījumos. Citi uzskata, ka atļauja ir dota tikai sievietēm. Citi redz, ka ir atļauts tikai svētkos. Vēl citi vērtē, ka ir atļauts tikai sievietēm svētkos.
Runājot par lietoto instrumentu, daļa zinātnieku ierobežo izņēmumu līdz daffam, bet citi paplašina līdz tamburīnam ar zvārguļiem vai zvaniņiem vai pat citiem bungu veidiem. Ir daži Islāma zinātnieki, kas ir atļāvuši mūziku, kurā nav iepriekš uzskaitīto negatīvo lietu. Starp šiem zinātniekiem ir Ibn Hazms un daļēji arī Abū Hāmids Al-Ghazālī.
Vairums to Islāma zinātnieku, kuri atļauj mūziku (kad tā nav saistīta ar negatīvām un pretislāmiskām lietām), skaidro tos pašus tekstus citādi. Viņi argumentē, ka mūzikas aizliegums ir konteksta aizliegums. Pamatā, viņi neskata šos hadīsus kā vispārēju mūzikas aizliegumu, bet gan tikai tad, kad tā ir saistīta ar aizliegtajām darbībām. Tādējādi, viņi uzskata, ka mūzika pati par sevi ir atļauta.
Tie, kuri uzskata mūziku par atļautu, bieži iet tālāk un izmanto hadīsus par dziedāšanu un daffa sišanu svētkos kā norādes uz to, ka mūzika un mūzikas instrumenti ir atļauti. Viņi redz tos hadīsus, kuros mūzika skatīta negatīvi, kā norādošus uz izņēmumu no vispārējā mūzikas atļāvumu. Viņi vērtē, ka šie hadīsi aizliedz mūziku tikai grēcīgā kontekstā.
Katram no mums godīgi jāsalīdzina šie pretējie argumenti un jānosaka, kura no šīm pierādījumu interpretācijām viņam godīgi šķiet drošāka un pareizāka, un kura no šīm interpretācijām ir tuvāka uzdot vēlamo par esošo.
Un Allāhs zina labāk.
